Pāriet uz saturu

Dūmu detektors un ugunsdrošība apkures sezonā: kas obligāti jāizdara Rīgā

Dūmu detektors un ugunsdrošība apkures sezonā: kas obligāti jāizdara Rīgā

Dūmu detektors kopš 2020. gada 1. janvāra ir obligāts katrā Latvijas mājoklī – gan dzīvoklī, gan privātmājā. Apkures sezonā, kad Rīgā atkal tiek kurinātas krāsnis, kamīni un katli, glābēji atgādina vēl divas lietas: iztīrītu dūmvadu un uzmanību tvana gāzei.

Kas Ugunsdrošības noteikumos ir obligāts

  • Dzīvoklī – vismaz viens autonomais dūmu detektors.
  • Privātmājā – dūmu detektors katrā stāvā un ugunsdzēsības aparāts.
  • Dūmvadi – sodrēji no skursteņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas, praksē līdz 1. novembrim. Ilgdedzes cietā kurināmā katliem dūmvads papildus jātīra vēl reizi apkures sezonas laikā.
  • Apkures sistēmas tehniskais stāvoklis – reizi piecos gados to novērtē speciālists.

Privātmājas īpašnieks, kurš prot, skursteni drīkst iztīrīt pats, taču VUGD iesaka uzticēt to apmācītam vai sertificētam skursteņslauķim. Rudenī skursteņslauķi ir aizņemti, tāpēc, ja dūmvads vēl nav tīrīts, piesakies uzreiz. Izdedzināt dūmvadu, lai to iztīrītu, ir aizliegts.

Kā pareizi uzstādīt un uzturēt dūmu detektoru

  • Izvēle – uz korpusa jābūt CE zīmei un atsaucei uz standartu EN 14604.
  • Vieta – pie griestiem telpā, kur guļ vai uzturas cilvēki. Nav ieteicams virtuvē un vannas istabā, kur tvaiki un ēdiena gatavošana izraisa viltus trauksmes.
  • Pārbaude – reizi mēnesī nospied testa pogu. Ja detektors īsi "čiepst", baterija jāmaina.
  • Tīrīšana – vismaz reizi gadā noslauki putekļus.

Glābēji norāda, ka daļa detektoru, kas uzstādīti ap 2019. gada beigām, vairs nedarbojas, jo baterija nav mainīta gadiem. Apkures sezonas sākums ir labs brīdis to pārbaudīt.

Krāsnis, kamīni un tvana gāze

Ugunsdrošības noteikumi aizliedz turēt degtspējīgus materiālus un malku tuvāk par 0,5 m no apkures ierīces un tuvāk par 1,2 m kurtuves priekšā, kurināt bojātu krāsni, to pārkurināt un atstāt degošu bez uzraudzības, ja ražotājs to neatļauj. Iekuršanai nedrīkst lietot degšķidrumus, izņemot rūpnieciski ražotus iekuršanas līdzekļus.

Dūmu detektors tvana gāzi (oglekļa monoksīdu) neuztver – tai nav ne smakas, ne krāsas. Biežākie iemesli ir pārāk agri aizvērts krāsns aizbīdnis, nepietiekama gaisa pieplūde gāzes iekārtām un nenoregulēta ventilācija. Tāpēc mājokļos ar krāsnīm, kamīniem vai gāzes iekārtām ir vērts uzstādīt atsevišķu tvana gāzes detektoru, kas atbilst standartam EN 50291. Plašāk par sezonas sagatavošanu lasi rakstā par apkures sezonu Rīgā.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ) par dūmu detektoru un ugunsdrošību

Vai dūmu detektors ir obligāts arī īrētā dzīvoklī?

Jā, prasība attiecas uz katru mājokli neatkarīgi no tā, vai tas ir īpašumā vai īrēts. Kurš to iegādājas, vislabāk vienoties īres līgumā.

Cik bieži jātīra dūmvads?

Vismaz reizi gadā pirms apkures sezonas. Ilgdedzes cietā kurināmā katliem – vēl vienu reizi sezonas laikā.

Ko darīt, ja ir aizdomas par saindēšanos ar tvana gāzi?

Atver logus un durvis, izved visus svaigā gaisā un zvani 112. Galvassāpes, reibonis un slikta dūša pēc kurināšanas ir brīdinājuma pazīmes.

Avoti: VUGD: ugunsdrošība apkures sezonā