Baltijas energosistēma tagad: frekvence, elektrības plūsma Igaunija–Latvija un cena
Informācija atjaunota 10.11.2026 plkst. 16:55 · dati no Elering, parasti ar dažu minūšu aizkavi
Baltijas energosistēmas frekvence šobrīd (16:55) ir 50,00 Hz, tuvu nominālajai 50 Hz. Elektrības fiziskā plūsma starp Igauniju un Latviju ir 909 MW, virziens: no Igaunijas uz Latviju. Igaunijā tīklā tiek saražoti 1021 MW, bet patēriņš ir 1120 MW. Nord Pool cena Latvijā šajā periodā ir 47,26 c/kWh bez PVN.
Elektrības plūsmas Baltijā šobrīd
Lietuvas un Latvijas robežas dati šajā lapā nav pieejami, tāpēc savienojums ar Lietuvu ir pelēks. Somijas virzienā Igaunija šobrīd saņem elektrību no Somijas.
Tīkla frekvence pēdējās 24 stundās
Hz. Raustītā līnija ir 50 Hz. Mērījumi ik pēc 5 minūtēm.
Elektrības plūsma starp Igauniju un Latviju pēdējās 24 stundās
MW. Virs nulles elektrība plūst no Igaunijas uz Latviju, zem nulles no Latvijas uz Igauniju.
Igaunijas elektrības ražošana un patēriņš pēdējās 24 stundās
RažošanaPatēriņš · MW
Pēdējie mērījumi
| Laiks | Frekvence, Hz | Igaunija→Latvija, MW | Igaunija ražo, MW | Igaunija patērē, MW |
|---|---|---|---|---|
| 10.11. 16:45 | 50,03 | 882 | 1021 | 1120 |
| 10.11. 16:30 | 50,02 | 926 | 1037 | 1117 |
| 10.11. 16:15 | 50,02 | 860 | 1033 | 1160 |
| 10.11. 16:00 | 50,03 | 898 | 1027 | 1128 |
| 10.11. 15:45 | 50,00 | 896 | 1022 | 1122 |
| 10.11. 15:30 | 50,00 | 921 | 1041 | 1127 |
| 10.11. 15:15 | 49,99 | 916 | 1018 | 1107 |
| 10.11. 15:00 | 50,00 | 876 | 1022 | 1138 |
Negatīva plūsmas vērtība nozīmē plūsmu no Latvijas uz Igauniju. Tukša rūtiņa (–) nozīmē, ka datu avots šim brīdim vērtību nav publicējis.
Kas ir Baltijas energosistēma?
Baltijas energosistēma ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas elektrotīklu kopums. Kopš 2025. gada 9. februāra tā strādā vienā frekvences zonā ar kontinentālo Eiropu. Atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas kopējā BRELL loka sākās 8. februārī, bet nākamajā dienā Baltijas tīkli tika sinhronizēti ar Eiropu caur savienojumu starp Lietuvu un Poliju.
Ar Somiju Igauniju savieno divi jūras līdzstrāvas kabeļi: Estlink 1 ar 350 MW un Estlink 2 ar 650 MW jaudu, kopā aptuveni 1000 MW. Latvija elektrību apmainās ar Igauniju un Lietuvu. Cik jaudas tirgum ir pieejams starp Igauniju un Latviju, publicē Igaunijas operators Elering.
Kā lasīt šīs lapas rādītājus?
- Frekvence rāda, vai tīklā ražošana un patēriņš ir līdzsvarā. Eiropas tīklu nominālā frekvence ir 50 Hz, un neliela svārstīšanās ap to ir ierasta.
- Fiziskā plūsma ir jauda megavatos (MW), kas šajā brīdī faktiski plūst pāri robežai. Tā var atšķirties no jaudas, ko tirgus dalībnieki ir rezervējuši.
- Tirdzniecības jauda ir maksimālā jauda, ko Elering atvēl elektrības tirdzniecībai attiecīgajā virzienā.
- Igaunijas ražošana un patēriņš ir Igaunijas tīkla dati. Latvijas ražošanas un patēriņa šeit nav.
Kā plūsmas saistītas ar elektrības cenu?
Šobrīd savienojuma jauda virzienā uz Latviju ir gandrīz pilnībā rezervēta tirdzniecībai. Kad savienojums virzienā uz Latviju ir pilns, lētāku elektrību no Igaunijas vairāk ievest nevar, un Latvijas cena var kļūt augstāka par Igaunijas. Ja brīvas jaudas pietiek, cenas starp apgabaliem izlīdzinās. Cenu salīdzinājumu četrām valstīm pa stundām redzēsi lapā Nord Pool cena Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.
Lētākās stundas savai ierīcei vari atrast elektrības plānotājā, bet Latvijas biržas cenu šodien un rīt redzēsi lapā Elektrības biržas cena šodien un rīt.
Ko šī lapa neparāda
Latvijas pašu ražošanas un patēriņa dati šeit nav iekļauti, jo Elering publicē tikai Igaunijas tīkla datus. Latvijas pārvades sistēmas operators AST savā vietnē ast.lv publicē Latvijas energosistēmas situāciju. Šī lapa ir informatīva un nav paredzēta tīkla vadībai vai tirdzniecības lēmumiem.
Biežāk uzdotie jautājumi par Baltijas energosistēmu
Kāda ir Baltijas energosistēmas frekvence šobrīd?
Plkst. 16:55 (10.11.2026) frekvence ir 50,00 Hz. Nominālā frekvence ir 50 Hz, un neliela svārstīšanās ap to ir ierasta. Lapa atjaunojas automātiski ik pēc dažām minūtēm.
Kāpēc frekvence ir svarīga elektrotīklā?
Frekvence rāda, vai tīklā vienlaikus saražotā un patērētā elektrība ir līdzsvarā. Ja ražošana ir lielāka par patēriņu, frekvence paaugstinās, ja mazāka, tā pazeminās. Operatori to uztur tuvu 50 Hz.
Kad Baltijas valstis pievienojās Eiropas elektrotīklam?
Latvija, Igaunija un Lietuva atvienojās no BRELL loka 2025. gada 8. februārī un 9. februārī sinhronizēja savus tīklus ar kontinentālo Eiropu caur savienojumu starp Lietuvu un Poliju.
Cik liela ir Igaunijas un Somijas savienojumu jauda?
Estlink 1 jauda ir 350 MW, Estlink 2 jauda ir 650 MW, kopā aptuveni 1000 MW.
Vai šajā lapā ir redzama Latvijas elektrības ražošana?
Nē. Brīvi pieejamie Elering dati rāda Igaunijas tīkla ražošanu un patēriņu, kā arī plūsmu starp Igauniju un Latviju. Latvijas energosistēmas situāciju publicē operators AST savā vietnē.
Ko nozīmē plūsma starp Igauniju un Latviju megavatos?
Tā ir jauda, kas konkrētajā brīdī faktiski plūst pāri robežai. Virs nulles elektrība plūst no Igaunijas uz Latviju, zem nulles no Latvijas uz Igauniju. Viens megavats ir 1000 kilovatu.
Avoti: Elering (Igaunijas pārvades sistēmas operators) publiskie dati; Nord Pool day-ahead cenas; Baltijas sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu: AST, ES Padomes dokuments; Estlink jaudas: Elering. Informācijai, cenas nav piedāvājums.
Ko šodien darīt Rīgā?
Izvēlies datumu, budžetu un intereses, un saņem dienas plānu ar vietām un maršrutu. Reģistrācija nav vajadzīga.
Izveidot dienas plānuJaunākās ziņas
- 10.11.2026.Lapsa Rīgā pagalmā: vai tā ir bīstama, kā atbaidīt un kam ziņot
- 09.11.2026.Šūnu apraides brīdinājums: ko nozīmē krāsas, kā rīkoties un kur Rīgā meklēt pat…
- 09.11.2026.Kaimiņi trokšņo Rīgā: kad zvanīt 112, kā rakstīt iesniegumu un kāds sods
- 08.11.2026.Smaka, prusaki vai grauzēji no kaimiņa dzīvokļa: kur vērsties Rīgā
5 noderīgi padomi
- Lielās ierīces ieslēdz naktī vai agrā rītā, kad cena zemāka.
- Veļas un trauku mazgājamai mašīnai izmanto taimeri.
- Nepārsildi telpas: katrs grāds mazāk ietaupa siltumu un strāvu.
- Izvēlies energoefektīvas ierīces.
- Sekoji cenām katru dienu: tās mainās pa stundām.