Apkures sezona Rīgā: kā sagatavot dzīvokli un māju un samazināt rēķinus

Padomi mājai un dārzam

Oktobrī Rīgā sākas apkures sezona — laiks, kad radiatori atkal kļūst silti un ikmēneša rēķini pieaug. Šajā rakstā skaidrojam, kā Rīgā tiek uzsākta apkures sezona, kas par to lemj daudzdzīvokļu mājās, un kā sagatavot dzīvokli vai privātmāju, lai ziemā būtu silti, bet rēķini — mazāki.

Kā sākas apkures sezona daudzdzīvokļu mājās

Daudzi rīdzinieki domā, ka apkures sezonu visai pilsētai vienā dienā „ieslēdz” centralizēti. Patiesībā daudzdzīvokļu mājās lēmumu par apkures pieslēgšanu pieņem mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs, vadoties no laikapstākļiem un mājas iedzīvotāju vēlmēm. Siltumu piegādā siltumapgādes uzņēmums, bet to, kad konkrētajā mājā tiks sākta apkure, nosaka mājas pārvaldnieks, kurš pieteic siltuma padevi.

Parasti apkures sezonas sākšana tiek apsvērta tad, kad vairākas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par aptuveni +8 grādiem. Tomēr tas nav stingrs noteikums — daudzās mājās iedzīvotāji var vienoties par agrāku vai vēlāku apkures sākumu. Ja dzīvoklī ir auksti un apkure vēl nav pieslēgta, labākais veids ir sazināties ar savas mājas pārvaldnieku.

Siltuma padeve jaunajā sezonā parasti tiek pieslēgta pakāpeniski, jo katrā mājā ir jāpārbauda siltummezgls un jāpiepilda sistēma. Tāpēc pirmajās dienās dažās mājās radiatori var būt nevienmērīgi silti, un var būt nepieciešams atgaisot sistēmu.

Kā sagatavot dzīvokli apkures sezonai

Atgaisojiet radiatorus

Ja radiators augšdaļā ir auksts, bet apakšdaļā silts, vai ja tajā dzirdama burbuļošana, visticamāk, sistēmā ir gaiss. Daudziem radiatoriem ir atgaisošanas vārsts, ko var atvērt ar speciālu atslēgu vai skrūvgriezi. Atveriet to uzmanīgi, turot zem vārsta trauku vai drānu, līdz izplūst viss gaiss un sāk tecēt ūdens, tad aizveriet. Ja neesat pārliecināti vai radiators ir vecs, lūdziet palīdzību mājas apsaimniekotājam.

Neaizsedziet radiatorus

Mēbeles, biezi aizkari un žāvējamā veļa uz radiatora būtiski samazina siltuma atdevi telpai. Atstājiet radiatoram brīvu vietu, lai siltais gaiss varētu cirkulēt. Aiz radiatora uz sienas var piestiprināt siltumu atstarojošu plēvi, kas palīdz novirzīt siltumu telpā, nevis sienā.

Pārbaudiet termostatiskos vārstus

Ja radiatoriem ir termostatiskie vārsti, pārliecinieties, ka tie nav „iesprūduši” pēc vasaras. Pagroziet tos no minimālās līdz maksimālajai pozīcijai un atpakaļ. Termostati ļauj katrā telpā uzturēt vajadzīgo temperatūru un ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā ietaupīt siltumu.

Novērsiet caurvēju

Pārbaudiet logus un durvis. Ja no tiem pūš, blīvējumu var nomainīt vai papildināt ar blīvlentēm, ko var iegādāties būvniecības preču veikalos. Vecajiem koka logiem ziemai var izmantot arī īpašas līmlentes. Arī ieejas durvju apakšā var uzstādīt blīvi vai slieksni, kas samazina aukstā gaisa ieplūšanu.

Pareiza vēdināšana

Ziemā telpas ir jāvēdina, jo citādi palielinās mitrums un var parādīties pelējums. Tomēr vēdināt vajag pareizi: īsi, bet intensīvi — atverot logu plaši uz dažām minūtēm, nevis turot to pusviru atvērtu visu dienu. Tā gaiss apmainās ātri, bet sienas un mēbeles nepaspēj atdzist. Vēdināšanas laikā termostatiskos vārstus ieteicams pagriezt uz minimumu.

Kā samazināt apkures rēķinus

Apkure daudzdzīvokļu mājās ir viens no lielākajiem ziemas izdevumiem. Lai gan daudz ko nosaka mājas tehniskais stāvoklis, ir lietas, ko katrs var darīt pats.

• Pazeminiet temperatūru par vienu grādu. Katrs grāds mazāk telpā samazina siltuma patēriņu. Guļamistabā pietiek ar zemāku temperatūru nekā dzīvojamā istabā.
• Izmantojiet aizkarus vakarā. Aizvērti biezi aizkari naktī samazina siltuma zudumus caur logiem, bet dienā tos vērts atvērt, lai telpā ienāktu saules siltums.
• Neapsildiet tukšas telpas pārāk daudz. Ja kāda istaba netiek izmantota, pazeminiet tajā temperatūru, bet ne pārāk zemu, lai neveidotos mitrums.
• Sekojiet līdzi patēriņam. Ja mājā ir individuālie siltuma skaitītāji vai sadalītāji, salīdziniet patēriņu pa mēnešiem un novērtējiet, kā mainās rēķini pēc jūsu ieviestajām izmaiņām.
• Parūpējieties par kopīpašumu. Aizvērtas kāpņu telpas durvis, nomainīti sabojāti logi kāpņu telpā un siltināti pagraba griesti arī samazina visas mājas siltuma zudumus.

Mājas renovācija — lielākais ietaupījums

Lielākos ietaupījumus dod daudzdzīvokļu mājas renovācija — fasādes un jumta siltināšana, logu nomaiņa, siltummezgla un apkures sistēmas modernizācija. Renovētās mājās siltuma patēriņš var samazināties ievērojami, un iedzīvotāji to izjūt gan ar mazākiem rēķiniem, gan ar siltākām un sausākām telpām.

Renovācija prasa mājas iedzīvotāju kopīgu lēmumu un ievērojamu ieguldījumu, taču ir pieejami atbalsta mehānismi, kas palīdz to finansēt. Ja jūsu māja vēl nav renovēta, sāciet ar sarunu ar mājas pārvaldnieku un kaimiņiem par iespējām.

Privātmājas apkures sagatavošana

Rīgas un Pierīgas privātmāju īpašniekiem apkures sezonas sagatavošana ir sava atbildība. Pirms aukstā laika vērts pārbaudīt vairākas lietas.

Apkures katls

Neatkarīgi no tā, vai jums ir gāzes, cietā kurināmā vai granulu katls, pirms sezonas ieteicams veikt tā apkopi. Speciālists pārbaudīs degli, drošības ierīces un iestatījumus. Labi noregulēts katls patērē mazāk kurināmā un strādā drošāk.

Skursteņi un dūmvadi

Skursteņi un dūmvadi ir regulāri jātīra, un to stāvoklis jāpārbauda. Aizsērējis dūmvads var izraisīt ugunsgrēku vai tvana gāzes saindēšanos. Mājās, kur ir krāsns, kamīns vai katls ar dūmvadu, ļoti ieteicams uzstādīt arī tvana gāzes detektoru, bet katrā mājā — dūmu detektoru.

Siltumsūkņi

Ja apkurei izmantojat siltumsūkni, pārbaudiet āra iekārtu — notīriet lapas un gružus, pārliecinieties, ka ap to ir brīva vieta un ka ziemā sniegs to neaizputinās. Iekšējās iekārtas filtri ir regulāri jātīra. Siltumsūkņa efektivitāte ļoti aukstā laikā samazinās, tāpēc vērts noskaidrot, kā strādā rezerves apkure.

Kurināmais

Malkas vai granulu krājumus vislabāk sagādāt laicīgi, kamēr ir pieejamība un cenas nav kāpušas. Malkai jābūt sausai — slapja malka dod mazāk siltuma un vairāk dūmu, un piesārņo dūmvadu.

Ūdensapgāde un caurules

Pārliecinieties, ka caurules neapsildītās telpās — pagrabā, garāžā, bēniņos — ir nosiltinātas. Dārza laistīšanas sistēmu, āra krānus un sūkņus pirms salnām vajag iztukšot. Plašāk par to lasiet mūsu rakstā par laistīšanas sistēmas sagatavošanu ziemai.

Drošība apkures sezonā

Katru gadu apkures sezonā pieaug ugunsgrēku skaits, kas saistīti ar krāsnīm, dūmvadiem un elektriskajiem sildītājiem. Lai samazinātu riskus:

• Uzstādiet dūmu detektoru un regulāri pārbaudiet tā bateriju.
• Neatstājiet elektriskos sildītājus bez uzraudzības un nenovietojiet tos tuvu aizkariem vai mēbelēm.
• Nepārslogojiet pagarinātājus un rozetes ar vairākiem jaudīgiem sildītājiem.
• Nežāvējiet veļu uz elektriskajiem sildītājiem.
• Kurinot krāsni, neatstājiet atvērtas krāsns durtiņas un neaizveriet aizbīdni, kamēr malka nav pilnībā izdegusi.

Ja jūtat gāzes smaku, nekavējoties atstājiet telpu, neieslēdziet elektriskās ierīces un zvaniet gāzes avārijas dienestam. Ugunsgrēka gadījumā zvaniet 112.

Kad vērsties pie pārvaldnieka

Ja pēc apkures pieslēgšanas dzīvoklī joprojām ir auksts, radiatori ir auksti vai temperatūra ir pārāk augsta un nav regulējama, sazinieties ar mājas pārvaldnieku. Tāpat ziņojiet par noplūdēm, mitruma plankumiem un aizdomīgiem trokšņiem apkures sistēmā. Jo ātrāk problēma tiek pamanīta, jo vieglāk to novērst.

Mitrums un pelējums ziemā

Apkures sezonā daudzos Rīgas dzīvokļos parādās problēmas ar mitrumu — aizsvīduši logi, mitri stūri un pelējums. Tas notiek, ja telpās ir daudz mitruma (no ēdiena gatavošanas, dušas, veļas žāvēšanas) un tas nesatiekas ar pietiekamu vēdināšanu. Aukstās virsmas, piemēram, ārsienu stūri un logu rāmji, kļūst par vietām, kur mitrums kondensējas.

Lai no tā izvairītos, regulāri vēdiniet, gatavojot ēdienu, izmantojiet tvaika nosūcēju, pēc dušas atstājiet vannas istabas durvis atvērtas vai ieslēdziet ventilatoru. Veļu labāk žāvēt vannas istabā ar ventilāciju vai veļas žāvētājā. Ja pelējums jau parādījies, to var notīrīt ar speciāliem līdzekļiem, bet, ja problēma atkārtojas, jānoskaidro cēlonis — tas var būt aizsērējusi ventilācija vai konstrukciju defekts, par ko jāinformē mājas pārvaldnieks.

Kā saprast siltuma rēķinu

Daudzdzīvokļu mājās siltuma rēķins parasti sastāv no vairākām daļām: siltuma apkurei, siltuma karstā ūdens sagatavošanai un dažkārt — maksas par cirkulāciju. Apkures maksa katram dzīvoklim var tikt aprēķināta pēc platības vai pēc individuālo skaitītāju vai sadalītāju rādījumiem, atkarībā no tā, kā tas nolemts konkrētajā mājā. Ja rēķins šķiet nesaprotams vai pārāk liels, lūdziet mājas pārvaldniekam izskaidrot aprēķinu. Salīdziniet arī rēķinus ar iepriekšējo gadu tajā pašā mēnesī, ņemot vērā, ka laikapstākļi katru gadu atšķiras.

Seniori un mazi bērni

Seniori un mazi bērni ir īpaši jutīgi pret aukstumu. Ja jūsu tuvumā dzīvo vecāki cilvēki, apjautājieties, vai viņu dzīvoklī ir pietiekami silti un vai apkures sistēma darbojas. Nereti vecāki cilvēki taupības nolūkos pārāk pazemina temperatūru, kas var kaitēt veselībai. Bērnu istabā optimālā temperatūra parasti ir mēreni silta, un svarīgi, lai gaiss nebūtu pārāk sauss. Ja apkures laikā gaiss kļūst ļoti sauss, var palīdzēt gaisa mitrinātājs vai vienkārši trauks ar ūdeni uz palodzes.

Elektriskie sildītāji: kad tie noder

Elektriskie sildītāji var noderēt kā papildu siltuma avots, piemēram, rudens sākumā, kad apkure vēl nav pieslēgta, vai atsevišķā telpā, kur ir vēsāk. Tomēr kā galvenais apkures avots tie parasti ir dārgi. Ja izmantojat elektrisko sildītāju, izvēlieties modeli ar termostatu un aizsardzību pret apgāšanos, un nekad neatstājiet to ieslēgtu bez uzraudzības vai naktī tuvu gultai. Eļļas radiatori ir drošāki un vienmērīgāk silda nekā ventilatoru sildītāji, bet tie arī patērē ievērojamu elektroenerģiju.

Privātmājās arvien populārāki kļūst gaiss-gaiss siltumsūkņi, kas apkures sezonas sākumā un beigās var ievērojami samazināt apkures izmaksas. Tie ir efektīvi mērenā salā, bet ļoti aukstā laikā to jauda samazinās.

Ja apkure nedarbojas

Ja apkures sezonā dzīvoklī pēkšņi kļūst auksti, vispirms pārbaudiet, vai radiatori nav aizvērti ar termostatu vai vārstu un vai tajos nav gaisa. Ja auksti ir arī kaimiņiem, problēma, visticamāk, ir mājas siltummezglā vai siltuma piegādē, un par to jāziņo mājas pārvaldniekam vai avārijas dienestam. Kamēr problēma tiek novērsta, aizveriet durvis uz neizmantotām telpām un sildiet tikai to telpu, kurā uzturaties.

Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat dzīvoklī vai privātmājā, laikus veikta sagatavošanās ļauj ziemu sagaidīt mierīgi un bez nepatīkamiem pārsteigumiem.

Kad Rīgā sākas apkures sezona?

Rīgas daudzdzīvokļu mājās apkures sezona parasti sākas oktobrī, kad vairākas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra noslīd zem aptuveni +8 grādiem. Precīzu datumu katrā mājā nosaka mājas pārvaldnieks vai apsaimniekotājs, kas piesaka siltuma padevi, un iedzīvotāji var vienoties par agrāku vai vēlāku sākumu. Ja dzīvoklī ir auksti, bet apkure vēl nav pieslēgta, sazinieties ar savas mājas pārvaldnieku.