
Rail Baltica Rīgas Centrālā stacija ir viens no lielākajiem būvprojektiem Rīgas vēsturē. Augusta beigās stacijas dienvidu daļā tika pabeigti būtiskākie darbi, taču pasažieriem jaunā ēka tiks atvērta tikai pēc diviem gadiem. Šajā rakstā skaidrojam, kas ir paveikts, kas vēl priekšā un ko pārmaiņas nozīmē rīdziniekiem.
Rail Baltica ir Baltijas valstu dzelzceļa projekts, kas paredz izveidot Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju no Tallinas caur Rīgu un Kauņu līdz Polijas robežai. Rīgā projektam ir divas starptautiskās stacijas — Rīgas Centrālajā stacijā un pie lidostas „Rīga”.
Rail Baltica Rīgas Centrālais stacijas mezgls ir vairāk nekā divus kilometrus gara, sarežģīta būve pašā pilsētas centrā — no Lāčplēša ielas līdz Daugavai. Tajā ietilpst jaunā stacijas ēka, estakādes, pārvadi, jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu un pārbūvēta apkārtējā infrastruktūra. Būvniecība Latvijā sākās tieši ar šo objektu 2020. gada novembrī.
Būvdarbi notiek pa daļām — dienvidu un ziemeļu pusē —, lai visā būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcieni caur Rīgu varētu kursēt bez pārtraukuma. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc projekts ir tik sarežģīts: būvēt jaunu staciju vietā, kur ik dienu kursē vilcieni un pārvietojas tūkstošiem cilvēku.
2026. gads bija nozīmīgs stacijas dienvidu daļas būvniecībā. Pavasarī tika sākti ēkas fasādes un jumta stiklojuma darbi, bet vasaras beigās būvdarbus uzraugošais inženieris izsniedza apliecinājumu par būtisko darbu pabeigšanu stacijas dienvidu daļā.
Jaunajā stacijā izbūvēti trīs augsti peroni. Virs katra ir jumts, uz peroniem uzstādīti informācijas tablo ar vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem un videonovērošanas kameras. Kopumā stacijas dienvidu daļā paredzēti seši sliežu ceļi, no kuriem tikai viens būs paredzēts kravas vilcieniem. Pagaidām sliedes gan ieklātas tikai viena perona vienā pusē.
Valsts budžetā 2026. gadam Rail Baltica projekta īstenošanai kopumā bija paredzēti 260 miljoni eiro. Liela daļa no tiem novirzīta tieši Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas un lidostas stacijas būvdarbiem, kā arī pamattrases dienvidu posmam starp Lietuvas robežu un Misu.
Lai gan jaunā ēka ir gandrīz gatava, pasažieriem to plānots atvērt 2028. gadā. Iemesls ir tas, ka stacijā vēl jāizbūvē signalizācijas, kontakttīkla un sliežu ceļu sistēmas, bez kurām vilcieni nevar izmantot jaunos peronus. Šos darbus veic „Latvijas dzelzceļš”.
Būtiski saprast, ka, neskatoties uz nosaukumu, jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā tuvākajos gados Eiropas standarta platuma sliežu nebūs. Jaunos peronus apkalpos esošie elektrovilcieni, kas brauc pa līdzšinējo, 1520 milimetru platuma sliežu ceļu, un tie vedīs pasažierus uz visiem elektrovilcienu galamērķiem. Nākotnē, kad Rail Baltica vilcieni kursēs caur Rīgu, četrus sliežu ceļus plānots pārveidot uz Eiropas platumu.
Viena no Rail Baltica Rīgas mezgla nozīmīgākajām daļām ir jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu. Tas būs aptuveni 900 metrus garš, un tajā paredzēta arī kustība gājējiem un velobraucējiem. Tilta projektā saglabāts esošā dzelzceļa tilta ikoniskais izskats, respektējot Rīgas siluetu un vēsturisko vidi.
Gājējiem un riteņbraucējiem jaunais tilts nākotnē varētu kļūt par vēl vienu ērtu savienojumu starp Daugavas krastiem, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, cik noslogoti ir pārējie Rīgas tilti.
Rīgas centrā Rail Baltica būvniecība ir redzama vairākās vietās. Pie Starptautiskās autoostas veidojas dzelzceļa estakāde, pie pilsētas kanāla izbūvētas jaunā dzelzceļa tilta atbalsta sienas, bet Gogoļa ielā pārbūvēts dzelzceļa pārvads. Centrālās stacijas zonā jau skaidri redzams, kur atradīsies stacijas augšējais stāvs ar uzgaidāmajām telpām.
Būvdarbi pilsētas centrā ietekmē arī ikdienu — mainās gājēju maršruti, daļēji tiek slēgtas ielas, un būvlaukumu tuvumā ir troksnis. Informācija par satiksmes izmaiņām tiek publicēta projekta ieviesēju un pašvaldības kanālos, un aktuālās izmaiņas apkopojam arī mūsu sadaļā Satiksme.
Paralēli Centrālajai stacijai notiek darbi arī Rail Baltica stacijā pie lidostas „Rīga”. Tur būvē estakādes no Dzirnieku ielas zonas līdz stacijas ēkai un tālāk līdz Ziemeļu ielai. Mērķis ir nākotnē savienot lidostu ar pilsētas centru ar vilcienu. Pēc pašreizējiem plāniem ar elektrovilcienu līdz lidostai varētu nokļūt ap 2030. gadu.
Kad jaunā stacija tiks atvērta, pasažieri iegūs mūsdienīgu staciju ar augstiem peroniem, kas ļauj iekāpt vilcienā bez kāpnēm. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar ratiņkrēsliem, vecākiem ar bērnu ratiem un senioriem.
Rīgas Centrālā stacija ir iecerēta kā multimodāls satiksmes mezgls, kur vienuviet satiekas vilcieni, autobusi, tramvaji, taksometri un gājēju un velo satiksme. Tas nākotnē varētu būtiski atvieglot pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem.
Pēc būvdarbu pabeigšanas tiks labiekārtota stacijas apkārtne. Tas ietekmēs arī tuvējās teritorijas — Maskavas forštati, Centrāltirgus apkārtni un autoostas zonu. Pilsētas plānotāji šo projektu redz kā iespēju atdzīvināt teritorijas, kas pašlaik ir sadalītas ar dzelzceļa līnijām.
Vienlaikus rīdziniekiem jārēķinās, ka būvdarbi centrā turpināsies vēl vairākus gadus. Satiksmes ierobežojumi, apbraucamie ceļi un troksnis ir neizbēgama daļa no tik liela projekta.
Rail Baltica ir projekts, par kuru Latvijā notiek daudz diskusiju. Lielākais izaicinājums visās Baltijas valstīs ir finansējums — projekta izmaksas ir ievērojami pieaugušas, salīdzinot ar sākotnējām aplēsēm. Tāpēc Latvijas valdība 2024. gada beigās izvēlējās pakāpenisku pieeju, nosakot prioritāros posmus, kas jāizbūvē vispirms, lai līdz 2030. gadam izveidotu ātrgaitas dzelzceļa koridoru starp Polijas robežu un Tallinu.
Atšķirībā no Latvijas, kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva būvniecību sāka ar pamattrasi, un tur darbi ir pavirzījušies straujāk. Lietuvā jau notiek sliežu ieklāšana. Latvijā savukārt vispirms tika sākti sarežģītākie objekti Rīgā.
Diskusijas notiek arī par to, kā Rīgas centrs tiks savienots ar Rail Baltica pamattrasi un kad Rīgā sāks kursēt ātrgaitas vilcieni. Līdz tam pasažieri, kas vēlēsies izmantot Rail Baltica, varētu pārsēsties no elektrovilciena ārpus pilsētas centra.
Aktuālā informācija par Rail Baltica būvdarbiem Rīgā tiek publicēta projekta ieviesēja „Eiropas Dzelzceļa līnijas” mājaslapā, kur regulāri parādās jaunumi, foto un video no būvlaukumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem pieejama arī pašvaldības kanālos.
Mēs turpināsim sekot līdzi lielākajiem būvprojektiem Rīgā jaunajā sadaļā Celtniecība Rīgā, kur apkoposim informāciju par būvniecību, pilsētas attīstību un to, kā tā ietekmē rīdzinieku ikdienu.
Dzelzceļš Rīgā ienāca 19. gadsimta vidū, kad 1861. gadā tika atklāta Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnija. Kopš tā laika dzelzceļa stacija pilsētas centrā ir bijusi viena no svarīgākajām vietām Rīgā — šeit ieradās un aizbrauca cilvēki, preces un idejas. Stacijas ēka gadu gaitā vairākkārt pārbūvēta, un pašreizējā stacija ar pulksteņa torni ir pazīstama ikvienam rīdziniekam.
Rail Baltica projekts ir lielākā stacijas pārbūve tās vēsturē. Jaunā stacija ir iecerēta ne tikai kā vieta, kur iekāpt vilcienā, bet kā pilsētas centra daļa, kas savieno apkaimes abās dzelzceļa pusēs un uzlabo pārvietošanos pa pilsētu.
Būvdarbi pilsētas centrā ietekmē ne tikai garāmgājējus, bet arī tos, kuri dzīvo un strādā būvlaukumu tuvumā. Troksnis, vibrācijas, putekļi un mainīti piebraucamie ceļi ir ikdienas realitāte daudziem Maskavas forštates, Centrāltirgus apkārtnes un stacijas tuvumā esošo ielu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Projekta ieviesēji rīko informatīvas tikšanās un publicē informāciju par plānotajiem darbiem, lai iedzīvotāji varētu laikus sagatavoties. Ja būvdarbi jūs tieši ietekmē — piemēram, rada bojājumus vai būtiskus traucējumus —, ar jautājumiem un sūdzībām var vērsties pie projekta ieviesēja. Svarīgi saglabāt pierādījumus, piemēram, fotogrāfijas un datumus.
Uzņēmējiem, kuru darbību ietekmē apbraucamie ceļi, ir vērts laikus informēt klientus par piekļuves iespējām. Ilgtermiņā jaunā stacija un sakārtotā apkārtne var palielināt cilvēku plūsmu un uzlabot vides kvalitāti šajā pilsētas daļā.
Būvniecības laikā pasažieri turpina izmantot esošo staciju un peronus. Pārejas periodā daļa pasažieru plūsmas tiks novirzīta caur jaunajām telpām, bet vilcienu kustība tiek organizēta tā, lai ceļošana notiktu bez pārtraukumiem. Kad jaunā stacija tiks nodota lietošanā, pasažieriem būs jāpierod pie jaunajiem maršrutiem stacijas iekšienē, tāpēc pirmajā laikā vērts atvēlēt nedaudz vairāk laika, dodoties uz vilcienu.
Šie skaitļi atspoguļo projekta mērogu. Taču rīdziniekiem svarīgākais ir tas, kā būvniecība un jaunā stacija ietekmēs viņu ikdienu — pārvietošanos pa pilsētu, vilcienu satiksmi un pilsētvides kvalitāti stacijas apkārtnē.
Ilgtermiņā Rail Baltica un jaunā Centrālā stacija var būtiski mainīt to, kā rīdzinieki pārvietojas. Vilciens var kļūt par ātrāku alternatīvu automašīnai, braucot uz lidostu, Pierīgu un kaimiņvalstu galvaspilsētām. Ērta pārsēšanās stacijā starp vilcieniem, autobusiem un tramvajiem var samazināt nepieciešamību pēc privātā auto pilsētas centrā. Tomēr, lai tas notiktu, jāpabeidz ne tikai stacija, bet arī savienojumi ar pamattrasi un lidostu, kā arī jāsakārto sabiedriskā transporta maršruti ap staciju.
Par to, cik ātri šīs pārmaiņas notiks, lielā mērā lems finansējums un politiskie lēmumi nākamajos gados. Mēs turpināsim sekot līdzi projekta attīstībai un informēsim par svarīgākajām izmaiņām, kas skar rīdziniekus.
Ja jums ir jautājumi par būvdarbiem jūsu apkaimē, sekojiet līdzi arī pašvaldības paziņojumiem un iedzīvotāju informatīvajām sanāksmēm.
Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā būtiskākie būvdarbi tika pabeigti 2026. gada augustā, taču pasažieriem jauno ēku plānots atvērt 2028. gadā, kad būs izbūvētas signalizācijas, kontakttīkla un sliežu ceļu sistēmas. Tuvākajos gados jaunos peronus apkalpos esošie elektrovilcieni, jo Eiropas platuma sliežu stacijā vēl nebūs.