
Rudenī, kad laistīšanas sezona beidzas, daudzi dārza īpašnieki Rīgā un Pierīgā aizmirst par laistīšanas sistēmu līdz pavasarim. Tomēr tieši rudens darbi nosaka, vai sistēma pavasarī darbosies bez problēmām. Šajā rakstā stāstām, kā laistīšanas sistēmu sagatavot ziemai, kā pārziemināt sūkni un šļūtenes, un kā jau tagad plānot ūdens taupīšanu nākamajai sezonai.
Galvenais ienaidnieks laistīšanas sistēmai ziemā ir sals. Ūdens, sasalstot, izplešas, un, ja caurulēs, vārstos, sūknī vai šļūtenēs paliek ūdens, tas var tās pārplēst. Bojājumi bieži kļūst redzami tikai pavasarī, kad sistēmu ieslēdz no jauna un pēkšņi atklājas noplūdes, saplīsuši savienojumi vai nedarbojošs sūknis. Remonts pavasarī parasti izmaksā daudz vairāk nekā rūpīga sagatavošana rudenī.
Latvijas klimatā sals mēdz iestāties jau oktobra beigās vai novembrī, bet atsevišķas nakts salnas iespējamas arī agrāk. Tāpēc laistīšanas sistēmas sagatavošanu ziemai labāk neatlikt — to vērts paveikt, tiklīdz laistīšana vairs nav nepieciešama.
Ja jums ir automātiskā laistīšanas sistēma ar vadības bloku, vispirms izslēdziet laistīšanas programmas vai pārslēdziet bloku ziemas režīmā. Ja vadības bloks atrodas ārā, noskaidrojiet ražotāja ieteikumus — dažus bloku modeļus ieteicams ziemai noņemt un glabāt iekštelpās.
Noslēdziet galveno vārstu, kas padod ūdeni laistīšanas sistēmai. Ja sistēma ir pieslēgta mājas ūdensapgādei, pārliecinieties, ka noslēgts tieši laistīšanas atzars, nevis visa mājas ūdens padeve.
Šis ir svarīgākais solis. Ir vairāki veidi, kā izvadīt ūdeni no sistēmas:
Magnētiskos vārstus un filtrus, kas atrodas vārstu kastēs, ieteicams pārbaudīt un, ja iespējams, iztukšot. Filtrus vērts izskalot un notīrīt, lai pavasarī tie būtu gatavi darbam. Vārstu kastes var papildus nosiltināt.
Rudens ir labs laiks, lai pārbaudītu laistītāju galviņas. Ja kāda no tām ir bojāta vai nedarbojās pareizi vasarā, atzīmējiet to un nomainiet pavasarī vai jau tagad.
Daudzi Pierīgas dārzi tiek laistīti no savas akas, urbuma vai spices, izmantojot virszemes sūkni vai hidroforu. Sūknis ir viens no dārgākajiem sistēmas elementiem, tāpēc tā pārziemināšanai jāpievērš īpaša uzmanība.
Ja sūknis atrodas neapsildītā vietā — dārza nojumē, šķūnī vai ārā —, tas ir jāiztukšo. Lielākajai daļai sūkņu ir drenāžas skrūve, pa kuru var izlaist ūdeni. Pēc iztukšošanas sūkni var atstāt vietā, ja tas ir pasargāts no mitruma, vai arī ziemai pārnest uz sausu, siltu telpu.
Ja sūknis tiek izmantots arī ziemā, piemēram, mājas ūdensapgādei, tam jāatrodas apsildāmā telpā vai labi nosiltinātā vietā. Šādos gadījumos izmanto arī sildkabeļus, kas neļauj sasalt caurulēm un sūknim. Pirms salnām pārbaudiet, vai sildkabelis darbojas un vai siltinājums nav bojāts.
Ja dārza ūdeni iegūstat no ūdens spices, atcerieties, ka zemē esošā spices daļa atrodas zem sasalšanas dziļuma un salu neietekmē. Sargāt vajag virszemes daļu — sūkni un caurules. Tās vai nu nosiltina, vai ziemai iztukšo, ja sistēmu neizmanto.
Dārza šļūtenes rudenī ir jāiztukšo un jānovāc. Atstātas ārā, tās sala un saules ietekmē ātrāk noveco un plaisā. Šļūtenes vislabāk uzglabāt satītas uz spoles vai tīteņa sausā, no sala pasargātā vietā.
Ārējie krāni pie mājas sienas arī ir jāsagatavo. Ja krānam ir iekšējs noslēgvārsts, noslēdziet to un atveriet ārējo krānu, lai iztecētu atlikušais ūdens. Ārējos krānus var papildus nosiltināt ar speciāliem vāciņiem vai siltumizolācijas materiālu.
Laistīšanas kannas, smidzinātājus, taimerus un citu aprīkojumu iztukšojiet, notīriet un novietojiet glabāšanā. Elektroniskajiem taimeriem izņemiet baterijas, lai tās ziemā neiztecētu un nesabojātu ierīci.
Ja dārzā savācat lietus ūdeni mucās vai rezervuāros, arī tie jāsagatavo ziemai. Pilna muca salā var saplīst, tāpēc to vajadzētu iztukšot vai vismaz daļēji iztukšot un apgāzt otrādi. Lietus ūdens novadīšanas sistēmā pārslēdziet notekcauruli tā, lai ūdens ziemā netecētu mucā, bet gan tieši kanalizācijā vai drenāžā.
Lielākiem pazemes rezervuāriem, kas atrodas zem sasalšanas dziļuma, parasti nav jāiztukšo, taču jāpārbauda sūkņi un pieslēgumi, kas atrodas augstāk.
Daudzi uzskata, ka rudenī laistīšana vairs nav nepieciešama. Tomēr sausā rudenī mūžzaļie augi — tūjas, kadiķi, egles, rododendri — ir ieteicams pirms sala kārtīgi aplaistīt. Mūžzaļie augi ziemā turpina iztvaicēt ūdeni caur skujām un lapām, bet no sasalušas zemes to uzņemt nevar. Ja augi ziemā ieiet ar sausu sakņu zonu, pavasarī tie var izskatīties apdeguši. Kārtīga aplaistīšana rudenī, kamēr zeme vēl nav sasalusi, palīdz to novērst.
Tāpat ir vērts aplaistīt rudenī stādītos kokus un krūmus, ja rudens ir sauss, lai tie paspētu iesakņoties pirms ziemas.
Rudens ir labs laiks, lai novērtētu, kā laistīšana notika vasarā, un plānotu uzlabojumus. Sausos periodos ūdens patēriņš dārzā var būt ļoti liels, un gudra laistīšana palīdz ietaupīt gan ūdeni, gan naudu.
Vislabākais laiks laistīšanai ir agrs rīts. Tad iztvaikošana ir vismazākā, un augi saņem ūdeni pirms dienas karstuma. Vakara laistīšana arī ir iespējama, taču, ja lapas naktī paliek mitras, var palielināties sēnīšu slimību risks.
Bieža, bet sekla laistīšana veicina seklu sakņu attīstību, un augi kļūst jutīgāki pret sausumu. Labāk laistīt retāk, bet tā, lai ūdens iesūktos dziļāk augsnē. Tas mudina saknes augt dziļumā, kur mitrums saglabājas ilgāk.
Pilienlaistīšanas sistēma piegādā ūdeni tieši pie auga saknēm, un tā ir daudz efektīvāka nekā laistīšana ar smidzinātāju. Tā ir īpaši piemērota dobēm, siltumnīcām, dzīvžogiem un augļu kokiem. Rudens un ziema ir labs laiks, lai plānotu šādas sistēmas ierīkošanu.
Mulčas slānis — mizas, skaidas, nopļauta zāle vai kompostēti materiāli — samazina iztvaikošanu no augsnes, kavē nezāļu augšanu un uzlabo augsnes struktūru. Mulčētas dobes jālaista daudz retāk.
Mūsdienu laistīšanas sistēmām var pievienot lietus sensorus un augsnes mitruma sensorus, kas atceļ laistīšanu, ja nesen lijis vai ja augsne vēl ir mitra. Daži vadības bloki var izmantot arī laika prognozes datus. Šādi risinājumi var būtiski samazināt ūdens patēriņu.
Lietus ūdens ir lielisks resurss dārza laistīšanai — tas ir mīksts, bez hlora un bez maksas. Pat viena muca pie notekcaurules var nodrošināt ūdeni puķu podiem un nelielām dobēm. Lielākiem dārziem var apsvērt pazemes rezervuāru.
Plānojot dārza izmaiņas, izvēlieties augus, kas labi panes sausumu. Daudzi daudzgadīgie augi, garšaugi un dekoratīvās graudzāles nepieciešamības gadījumā iztiek ar maz ūdens.
Rīgā un Pierīgā dārza laistīšanai parasti izmanto vienu no trim ūdens avotiem, un katram ir savas priekšrocības.
Centralizētais ūdensvads ir ērtākais risinājums — ūdens vienmēr ir pieejams, un spiediens ir stabils. Tomēr lielā dārzā sausā vasarā rēķini par ūdeni var ievērojami pieaugt, jo par katru kubikmetru jāmaksā.
Aka, urbums vai spice ļauj izmantot gruntsūdeni, par kuru nav jāmaksā pēc patēriņa. Izmaksas veido ierīkošana, sūknis un elektrība. Daudziem Pierīgas dārzu īpašniekiem šis ir izdevīgākais risinājums, ja laistīšanai vajadzīgs daudz ūdens.
Lietus ūdens ir bezmaksas un augiem ļoti piemērots, taču tā daudzums ir atkarīgs no laikapstākļiem. Sausos periodos, kad ūdens visvairāk vajadzīgs, mucas bieži ir tukšas. Tāpēc lietus ūdens parasti ir papildu, nevis vienīgais avots.
Daudzi dārza īpašnieki izvēlas apvienot vairākus avotus — piemēram, dobes un siltumnīcu laista ar lietus ūdeni, bet zālienu un lielākus stādījumus — no savas spices vai akas.
Lai saprastu, vai laistīšana ir efektīva, noder zināt, cik daudz ūdens dārzs patērē. Ja sistēma ir pieslēgta ūdensvadam, patēriņu var redzēt ūdens skaitītājā — vērts salīdzināt vasaras un ziemas mēnešu rādījumus. Ja izmantojat savu aku vai spici, var uzstādīt atsevišķu ūdens skaitītāju laistīšanas atzaram. Zinot patēriņu, ir vieglāk novērtēt, cik daudz var ietaupīt ar pilienlaistīšanu, mulču vai mitruma sensoriem.
Zāliens bieži ir lielākais ūdens patērētājs dārzā. Sausā vasarā zāliens var kļūt brūns, taču tas nenozīmē, ka tas ir iznīcis — daudzas zālienu zāles sausumā pāriet miera stāvoklī un atjaunojas pēc lietus. Ja vēlaties saglabāt zaļu zālienu, laistiet to retāk, bet pamatīgi. Neapļaujiet zālienu pārāk īsu — garāka zāle labāk ēno augsni un saglabā mitrumu.
Siltumnīcā laistīšanas sistēma bieži darbojas ilgāk nekā dārzā, jo tajā vēl rudenī aug tomāti, gurķi vai zaļumi. Kad raža novākta, arī siltumnīcas pilienlaistīšanas līnijas ir jāiztukšo un jānotīra, jo tajās var uzkrāties nogulsnes un aļģes. Pilinātājus vērts izskalot vai iemērkt vājā etiķa šķīdumā, lai atbrīvotos no kaļķa nogulsnēm, kas var aizsprostot sīkās atveres. Tvertnes, no kurām siltumnīcā ņemts ūdens, iztukšojiet un izmazgājiet.
Daudzus rudens darbus var paveikt pats, taču dažos gadījumos labāk uzticēties speciālistam. Tas attiecas uz sarežģītām automātiskajām sistēmām, izpūšanu ar saspiestu gaisu, sūkņu remontu un sistēmām, kurām vasarā bija problēmas ar spiedienu vai noplūdēm. Speciālists var arī ieteikt, kā uzlabot sistēmu, lai nākamajā sezonā tā darbotos efektīvāk un patērētu mazāk ūdens.
Vairāk padomu māju un dārzu īpašniekiem atradīsiet sadaļā Padomi mājai un dārzam.
Laistīšanas sistēmu ieteicams sagatavot ziemai uzreiz pēc laistīšanas sezonas beigām, parasti septembra beigās vai oktobrī, pirms iestājas pirmās salnas. Galvenie darbi ir noslēgt ūdens padevi, pilnībā iztukšot caurules, vārstus un sūkni, novākt un uzglabāt šļūtenes un nosiltināt vai iztukšot ārējos krānus. Sausā rudenī pirms sala vērts kārtīgi aplaistīt mūžzaļos augus, lai tie ziemu pārciestu bez bojājumiem.