Padomi mājai un dārzam

Rudens sagatavošanās sezona: kā sagatavot māju un dzīvokli tuvojošajai ziemai

Septembris Rīgā vienmēr iezīmē pagriezienu — dienas kļūst īsākas, rīti vēsāki, un pilsētas iedzīvotāji sāk domāt par to, cik gatavi ir viņu mājokļi nākamajiem mēnešiem. Neatkarīgi no tā, vai dzīvojat privātmājā Pārdaugavā, dārza mājā ārpus pilsētas vai daudzdzīvokļu ēkā Purvciemā, rudens sagatavošanās darbi ir viens no tiem uzdevumiem, kas atmaksājas vairākas reizes — gan siltākā un patīkamākā mājoklī, gan mazākā rēķinā par apkuri, gan izvairoties no negaidītiem remontiem janvārī, kad ārā ir mīnus grādi un meistaru rindas garas nedēļām uz priekšu.

Šajā rakstā apkopoti praktiski soļi, ko vērts paveikt septembrī un oktobrī, pirms sākas īstā apkures sezona.

Kāpēc rudens sagatavošanās ir svarīgāka, nekā šķiet

Daudzi mājokļa īpašnieki domā par apkuri tikai tad, kad pirmoreiz iedarbina radiatorus un sajūt, ka kaut kas nestrādā kā nākas — vai nu viena istaba paliek auksta, vai skaitītājs sāk uzrādīt neparasti augstu patēriņu. Problēma parasti nav radusies pēkšņi: tā uzkrājusies visu vasaru, kamēr sistēma nav lietota un neviens tai nav pievērsis uzmanību.

Rīgas klimatiskajos apstākļos apkures sezona parasti sākas oktobra beigās vai novembra sākumā, taču pati sagatavošanās prasa laiku — jāpaspēj pasūtīt meistaru, jāsagaida detaļu piegāde, jātiek galā ar dažādiem pārsteigumiem. Tāpēc optimālais laiks darbu uzsākšanai ir tieši tagad, septembrī, kamēr āra temperatūra vēl ļauj strādāt komfortabli un servisu grafiki nav pilnībā aizņemti.

1. Apkures sistēmas pārbaude

Centrālapkure daudzdzīvokļu mājā

Ja dzīvojat daudzdzīvokļu ēkā ar centralizēto apkuri, jūsu galvenā atbildība ir savas dzīvojamās telpas iekšējā sistēma:

• Radiatoru atgaisošana. Vasaras laikā radiatoros var uzkrāties gaiss, kas traucē siltumnesējam brīvi cirkulēt. Ar parastu atgaisošanas atslēgu to var izdarīt pašrocīgi — process aizņem dažas minūtes uz katru radiatoru.
• Termoregulatoru pārbaude. Ja radiatoriem ir termostatiskie vārsti, pārliecinieties, ka tie brīvi grozās un nav iesprūduši vienā pozīcijā pēc vasaras dīkstāves.
• Sarunas ar namu apsaimniekotāju. Uzzināt, kad plānota apkures sezonas sākšana un vai ir plānoti kādi profilaktiski darbi stāvvados.

Individuālā apkure privātmājā

Privātmāju īpašniekiem darba vairāk:

• Katla apkope. Gan gāzes, gan cietā kurināmā, gan siltumsūkņa sistēmām ieteicama ikgadēja profesionāla apkope — filtru tīrīšana, spiediena pārbaude, degļa noregulēšana. Daudzi ražotāji šādu apkopi izvirza kā garantijas nosacījumu.
• Skursteņa tīrīšana. Ja izmantojat malkas krāsni, kamīnu vai cietā kurināmā katlu, skursteņa tīrīšana pirms sezonas nav formalitāte, bet drošības jautājums — kvēpu uzkrājums ir viens no biežākajiem māju ugunsgrēku cēloņiem rudens un ziemas periodā.
• Kurināmā krājumu papildināšana. Malka, granulas vai briketes labāk sagādāt savlaicīgi — cenas parasti kāpj tieši sezonas sākumā, kad pieprasījums pieaug.
• Siltumsūkņa ārējā bloka apskate. Pārliecinieties, ka ap āra bloku ir brīva vieta gaisa cirkulācijai un ka tas nav aizaudzis ar zāli vai lapām.

2. Logu un durvju siltināšana

Liela daļa siltuma no mājokļa aizplūst tieši caur logiem un durvīm. Pirms apkures sezonas vērts pārbaudīt:

• Blīvgumijas stāvokli. Vecas vai sacietējušas blīvgumijas vairs nepilda savu funkciju. To nomaiņa ir salīdzinoši lēts pasākums, kas var manāmi samazināt siltuma zudumus.
• Logu rāmju un palodžu savienojumus. Nelielas plaisas ap logu rāmi var aizpildīt ar silikona vai akrila hermētiķi.
• Durvju sliekšņus. Zem ārdurvīm bieži paliek sprauga, caur kuru iekšā iekļūst auksts gaiss. Šo problēmu var atrisināt ar sliekšņa blīvējuma sloksni.
• Dubultstiklu stāvokli. Ja starp stikla paketes rūtīm parādās kondensāts vai miglošanās, tas liecina par bojātu hermētiskumu, un logu, visticamāk, būs jānomaina, nevis jāremontē.

Vienkāršs tests: rudens vakarā aizdedziniet sveci un lēnām pavadiet to gar logu un durvju malām. Ja liesma svārstās, tur ir caurvējš, kas jānovērš.

3. Ventilācija un mitruma kontrole

Paradoksāli, bet, cenšoties māju padarīt siltāku un hermētiskāku, viegli var pārcensties un radīt jaunu problēmu — nepietiekamu ventilāciju. Tas rudens un ziemas mēnešos, kad logi tiek vērti retāk, bieži izpaužas kā kondensāts uz logiem, mitras vietas stūros vai pat pelējums.

Ko darīt:

• Pārbaudīt ventilācijas kanālus. Virtuves un vannasistabas ventilācijas restes var būt aizsērējušas ar putekļiem vai taukiem — tās vērts iztīrīt vismaz reizi gadā.
• Vēdināt regulāri, bet īsi. Efektīvāk ir vairākas reizes dienā uz 5–10 minūtēm plaši atvērt logus, nevis turēt tos visu laiku pusšķērdumā — tā istaba paspēj vēdināties, bet nepaspēj izsalt.
• Sekot mitruma līmenim. Optimāls telpu mitrums ir aptuveni 40–60%. Higrometrs ir lēta ierīce, kas ļauj šo rādītāju kontrolēt.
• Pievērst uzmanību bēniņiem un pagrabam. Šīs telpas bieži tiek aizmirstas, taču tieši tur visbiežāk sākas pelējuma problēmas, kas vēlāk izplatās uz pārējo māju.

4. Ūdens sistēmu sagatavošana ziemai

Privātmāju un dārza māju īpašniekiem īpaši svarīgi savlaicīgi padomāt par ūdensapgādes sistēmu, jo aizmirsta ārējā caurule var pārsprāgt jau pie pirmajām salnām:

• Ārējo krānu un šļūteņu atvienošana. Dārza laistīšanas sistēmas un āra krāni jāiztukšo un, ja iespējams, jāizolē.
• Akas un sūkņa mājiņas pārbaude. Ja māja tiek apgādāta ar ūdeni no urbuma, pārliecinieties, ka sūkņa mājiņa vai šahta ir pienācīgi siltināta — sasalis sūknis var nozīmēt dārgu remontu un ūdens piegādes pārtraukumu tieši visnepiemērotākajā brīdī.
• Cauruļu siltināšana neapsildāmās telpās. Caurules, kas iet cauri pagrabam, garāžai vai bēniņiem, ieteicams apvīt ar siltinošu materiālu.
• Sezonas māju konservācija. Ja māja vasarā tiek izmantota tikai periodiski un ziemā stāv tukša, visa ūdens sistēma pirms aukstā laika iestāšanās pilnībā jāiztukšo, lai izvairītos no sasalšanas radītiem bojājumiem.

5. Jumts, notekas un ārpuse

Pirms lapkritis un pirmais sniegs paslēpj problēmas no acīm, vērts apskatīt māju arī no ārpuses:

• Notekcaurules un lietus ūdens sistēma. Lapas un netīrumi rudenī ātri aizsērē notekas — aizsērējusi sistēma ziemā var izraisīt ledus veidošanos uz jumta un pat applūšanu.
• Jumta segums. Pēc vasaras vērts pārbaudīt, vai nav bojātu dakstiņu, skārda elementu vai hidroizolācijas vietu, kur ūdens varētu iekļūt zem seguma.
• Fasādes plaisas. Nelielas plaisas fasādē vasarā var šķist nenozīmīgas, taču ziemā, ūdenim tajās sasalstot, tās var strauji palielināties.
• Koku zaru apzāģēšana. Zari, kas atrodas tuvu jumtam vai elektrības vadiem, rudens vētrās var radīt bojājumus.

6. Energoefektivitāte un izmaksu plānošana

Rudens sagatavošanās ir arī lieliska iespēja pārdomāt mājokļa energoefektivitāti kopumā:

• Salīdziniet pagājušās sezonas patēriņu. Ja jums ir pieeja iepriekšējo gadu rēķiniem, tie palīdz saprast, vai veiktie uzlabojumi (piemēram, jauni logi vai siltināšana) jau dod rezultātu.
• Apsveriet programmējamu termostatu. Ierīce, kas ļauj iestatīt zemāku temperatūru naktī vai laikā, kad neviena nav mājās, var manāmi samazināt patēriņu, neupurējot komfortu.
• Pārbaudiet elektroinstalāciju, ja plānojat izmantot papildu sildītājus — pārslogota vecāka tipa instalācija ziemā, kad slodze pieaug, ir viens no biežākajiem īssavienojumu cēloņiem.

7. Praktisks kontrolsaraksts septembrim un oktobrim

Lai neko nepalaistu garām, noderīgs ir īss saraksts, ko izlaisīt cauri pirms pirmajām salnām:

1. Atgaisot radiatorus un pārbaudīt termoregulatorus.
2. Pasūtīt katla vai apkures sistēmas apkopi.
3. Iztīrīt skursteni, ja izmantojat cietā kurināmā apkuri.
4. Pārbaudīt un vajadzības gadījumā nomainīt logu un durvju blīvgumijas.
5. Iztīrīt notekcaurules no lapām un netīrumiem.
6. Atvienot un iztukšot āra ūdens krānus un laistīšanas sistēmu.
7. Pārbaudīt sūkņa mājiņu vai aku, ja māja apgādāta no urbuma.
8. Apsekot jumtu un fasādi, meklējot bojājumus.
9. Iegādāties vai papildināt kurināmā krājumus.
10. Uzstādīt vai pārbaudīt higrometru un sekot telpu mitrumam.

8. Dārza un pagalma sagatavošana

Tiem, kam ir sava zeme vai dārzs, rudens ir laiks arī āra teritorijas sakārtošanai — un lielākā daļa šo darbu tieši vai netieši palīdz izvairīties no problēmām, kad iestāsies aukstums:

• Lapu savākšana. Ne tikai estētikas dēļ — biezs slapju lapu klājs uz zāliena var izraisīt sēnīšu slimības un apgrūtināt zāles atjaunošanos pavasarī.
• Dārza inventāra un tehnikas sagatavošana ziemai. Zāles pļāvēji, dārza šļūtenes un citi instrumenti, kas satur ūdeni vai degvielu, jāsagatavo glabāšanai atbilstoši ražotāja norādījumiem.
• Puķu podu un keramikas priekšmetu ienešana iekšā. Māla un keramikas trauki, kas ziemā paliek ārā un piepildās ar ūdeni, sasalstot bieži saplaisā.
• Kokaugu un krūmu apgriešana. Rudens ir piemērots laiks daudzu koku un krūmu formējošajai apgriešanai, kā arī bojāto vai slimo zaru izņemšanai pirms ziemas vētrām.
• Ietvju un piebraucamā ceļa apskate. Nelīdzenumi un plaisas segumā rudenī vēl var salabot, kamēr ziemā, sasalstot ūdenim spraugās, bojājumi tikai palielinās.

9. Māju un mājokļa apdrošināšana

Rudens sagatavošanās ir arī labs brīdis pārskatīt esošo apdrošināšanas polisi, ja tāda ir noslēgta:

• Pārliecinieties, vai polise sedz tādus riskus kā ūdens noplūde, apsildes sistēmas avārija vai jumta bojājumi ziemas apstākļos.
• Ja pēdējā gada laikā mājā veikti uzlabojumi — nomainīts jumts, siltināta fasāde vai uzstādīts jauns apkures katls — par to vērts informēt apdrošinātāju, jo tas var ietekmēt gan riska novērtējumu, gan polises nosacījumus.
• Nofotografējiet mājokļa stāvokli pirms sezonas sākuma — ja rodas strīdīga situācija ar apdrošinātāju, šādi pierādījumi var būt noderīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad tieši būtu jāsāk rudens sagatavošanās darbi?
Optimāli — septembra sākumā vai vidū, lai paspētu pasūtīt nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, katla apkopi vai skursteņa tīrīšanu), pirms novembrī pieaug rinda pie meistariem.

Cik bieži jātīra skurstenis?
Ja katls vai krāsns tiek izmantota regulāri visu sezonu, ieteicams to darīt reizi gadā, pirms apkures sezonas sākuma.

Vai ir jēga siltināt māju, ja tuvākajā laikā nav plānots kapitālais remonts?
Jā — pat nelieli, salīdzinoši lēti pasākumi, piemēram, blīvgumiju nomaiņa vai spraugu aizdrīvēšana, var manāmi samazināt siltuma zudumus un samazināt apkures rēķinu.

Nobeigumā

Rudens sagatavošanās darbi reti ir aizraujoši, taču tie ir viena no tām lietām, kur nedaudz piepūles septembrī atmaksājas ar mierīgu prātu visu ziemu. Silts, sauss un labi vēdināts mājoklis nav nejaušība — tas ir rezultāts vairākiem savlaicīgi paveiktiem, nelieliem darbiem. Ja kāds no iepriekš minētajiem punktiem šķiet pārāk tehnisks vai laikietilpīgs, labāk to uzticēt speciālistam jau tagad, nevis gaidīt, kamēr rindas uz meistaru pakalpojumiem novembrī kļūst vairāku nedēļu garas.