Decentralizētās kanalizācijas reģistrācija Rīgā: kā reģistrēt septiķi un kāds sods

Padomi mājai un dārzam

Informācija atjaunota 03.11.2026.

Ja jūsu māja Rīgā nav pievienota centralizētajai kanalizācijai un notekūdeņi nonāk krājtvertnē, septiķī vai nelielā attīrīšanas iekārtā, šī sistēma jāreģistrē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā. Reģistrācijas iesniegumu var sūtīt uz dmv@riga.lv vai pa pastu uz Brīvības ielu 49/53, Rīgā. Fiziskai personai par pārkāpumu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.

Departaments sūta vēstules "Par neiesniegtu nekustamā īpašuma Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegumu" to īpašumu īpašniekiem, kuru sistēmas reģistrā nav vai dati ir nepilnīgi. Iesniegums jāiesniedz viena mēneša laikā, taču vēstules saņemšana pati par sevi vēl nenozīmē sodu. Pēc nra.lv ziņām, reģistrā joprojām nav aptuveni 40% Rīgā esošo sistēmu. Departamenta mājaslapā, kas aktualizēta 10.01.2025, teikts, ka līdz šim reģistrēta aptuveni puse sistēmu.

Kas ir decentralizētā kanalizācija un kam tā jāreģistrē?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 attiecas uz kanalizācijas sistēmām, kuras nav pievienotas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Tās ir:

notekūdeņu krājtvertnes;
septiķi, tas ir, rūpnieciski ražotas vai individuāli izgatavotas tvertnes ar divām vai vairākām kamerām;
rūpnieciski ražotas attīrīšanas iekārtas, kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3 diennaktī.

Rīgā kārtību nosaka Rīgas domes 2018. gada 19. decembra saistošie noteikumi Nr. 66, kas ir spēkā esoši. Sistēmas, kas izbūvētas vai nodotas ekspluatācijā līdz 2021. gada 31. decembrim, bija jāreģistrē līdz šim datumam. Jauna sistēma jāreģistrē viena mēneša laikā pēc izbūves vai nodošanas ekspluatācijā.

Kā reģistrēt sistēmu soli pa solim?

Aizpildiet sistēmas reģistrācijas iesniegumu. Veidlapa pieejama Mājokļu un vides departamenta mājaslapā mvd.riga.lv un portālā latvija.gov.lv.
Sagatavojiet ziņas, ko prasa veidlapa: izvedamais notekūdeņu apjoms, sistēmas tilpums, notekūdeņu izvešanas biežums un pēdējās iekārtu un tvertņu apkopes datums.
Iesniedziet elektroniski uz dmv@riga.lv vai nosūtiet pa pastu uz adresi Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010.
Ja kaut kas nav skaidrs, departamenta darbinieki konsultē pa tālruņiem 67012626, 67026698 un 67105320. Darba laiks: pirmdienā 8.30–17.00, otrdienā līdz ceturtdienai 8.00–17.00, piektdienā 8.00–15.00.
Pēc tam katru gadu līdz 1. maijam iesniedziet departamentā rakstveida deklarāciju par iepriekšējā gadā izvesto komunālo notekūdeņu apjomu.

Cik bieži jāizved krājtvertne un septiķis?

Krājtvertnes minimālo izvešanas biežumu nosaka saistošo noteikumu Nr. 66 formula. Ja īpašumā nav ūdens skaitītāju, tā ir I = (B1 - C2) / A, kur B1 ir 9,125 m3 gadā uz katru deklarēto personu (25 litri diennaktī), A ir tvertnes tilpums, bet C2 ir laistīšanai izlietotais ūdens: ja nav ūdens mēriekārtas, 0,4 m3 gadā uz katru laistīto zemesgabala m2.

Mūsu aprēķins pēc šīs formulas, ja zemesgabals netiek laistīts (C2 = 0). Pirmais skaitlis ir formulas rezultāts, otrais ir mazākais veselais izvešanas reižu skaits, kas šo minimumu sasniedz:

Deklarētās personas	Tvertne 5 m3	Tvertne 8 m3	Tvertne 10 m3
1	1,83, vismaz 2 reizes gadā	1,14, vismaz 2 reizes gadā	0,91, vismaz 1 reizi gadā
2	3,65, vismaz 4 reizes gadā	2,28, vismaz 3 reizes gadā	1,83, vismaz 2 reizes gadā
3	5,48, vismaz 6 reizes gadā	3,42, vismaz 4 reizes gadā	2,74, vismaz 3 reizes gadā
4	7,30, vismaz 8 reizes gadā	4,56, vismaz 5 reizes gadā	3,65, vismaz 4 reizes gadā

Piemēram, divu cilvēku ģimenei ar 5 m3 tvertni gadā rodas 18,25 m3 notekūdeņu. Formula dod 3,65, tātad trīs izvešanas gadā nepietiek un vajag vismaz četras. Ja ir ūdens skaitītāji, B vietā izmanto skaitītāju rādījumus.

No septiķa notekūdeņu nosēdumi jāizved vismaz vienu reizi gadā, un septiķim jāveic tehniskā apkope ražotāja vai uzstādītāja noteiktā laikā. Ja sistēma pēc attīrīšanas novada notekūdeņus vidē, reizi divos gados akreditētā laboratorijā jāveic notekūdeņu paraugu analīzes un rezultāti jāiesniedz departamentā.

Izvešanas apliecinājumu glabājiet vismaz divus gadus. Tajā jābūt pakalpojuma adresei, savāktajam notekūdeņu apjomam, datumam un izvedēja datiem. Mājokļu un vides departamenta mājaslapā ir pieejams asenizatoru reģistrs.

Kāds sods draud par nereģistrētu sistēmu?

Saistošo noteikumu Nr. 66 30. punkts paredz fiziskām personām brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām (350 eiro), bet juridiskām personām brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 naudas soda vienībām (1400 eiro). Īpašniekam arī jānodrošina departamenta amatpersonai piekļuve sistēmai, un, ja konstatēts pārkāpums, trūkumi jānovērš mēneša laikā.

Ja jūsu mājai ir arī sava ūdens ieguve, noderēs raksts par ūdensapgādi privātmājai Rīgā.

Avoti: Mājokļu un vides departaments: reģistrēšana, Mājokļu un vides departaments: decentralizētā kanalizācija, Mājokļu un vides departaments: atgādinājums, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 66 (likumi.lv), MK noteikumi Nr. 384 (likumi.lv), nra.lv.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ) par decentralizētās kanalizācijas reģistrāciju Rīgā

Vai vēstule no Mājokļu un vides departamenta nozīmē sodu?

Nē. Vēstules saņemšana pati par sevi vēl nenozīmē sodu. Vēstuli sūta, ja sistēmas reģistrā nav vai dati ir nepilnīgi, un reģistrācija jāizdara viena mēneša laikā.

Līdz kuram datumam jāiesniedz ikgadējā deklarācija?

Deklarācija par iepriekšējā gadā izvesto komunālo notekūdeņu apjomu Mājokļu un vides departamentā jāiesniedz katru gadu līdz 1. maijam.

Cik bieži jāiztukšo septiķis?

Minimālais notekūdeņu nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir viena reize gadā. Krājtvertnei minimālo biežumu aprēķina pēc formulas. Ja ūdens skaitītāju nav, to nosaka deklarēto personu skaits, tvertnes tilpums un laistīšanai izlietotais ūdens.