CSDD datu noplūde: kas notika, kādi dati skarti un kā rīkoties ikvienam iedzīvotājam

Ziņas

CSDD datu noplūde: kas notika, kādi dati skarti un kā rīkoties ikvienam iedzīvotājam

2026. gada vasarā Latviju satricināja viens no lielākajiem valsts iestādes kiberdrošības incidentiem pēdējo gadu laikā — kiberuzbrukums Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kura rezultātā trešajām personām izdevās iegūt neatļautu piekļuvi liela apjoma klientu datiem. Incidents skāris miljoniem cilvēku un uzņēmumu, izraisījis visas CSDD vadības nomaiņu, vairākas paralēlas izmeklēšanas un plašu sabiedrības diskusiju par to, kā šādos gadījumos vispār būtu jārīkojas. Šajā rakstā apkopots viss būtiskākais — notikumu hronoloģija, kādi konkrēti dati nonākuši uzbrucēju rokās, kā pārbaudīt, vai jūsu dati skarti, un ko darīt, ja tā ir noticis.

Kas un kad notika

Kiberuzbrukums CSDD informācijas sistēmai notika 2026. gada 10. augustā. Vēlākā izmeklēšana atklāja, ka nesankcionēta piekļuve direkcijas automatizētajai datu apstrādes sistēmai faktiski notikusi laika posmā no 8. līdz 10. augustam (ieskaitot). Šajā periodā uzbrucējam izdevās iegūt informāciju, kas ietverta CSDD maksājumu kvītīs, — un tas aptver ievērojamu laika periodu, jo dati sniedzas atpakaļ līdz pat 2008. gadam.

14. augustā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai un nelikumīgām darbībām, kas vērstas pret šīs sistēmas resursiem. Process tiek virzīts kā apdraudējums valsts informācijas sistēmai — konkrēti, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, kura pārzinis ir CSDD.

Incidenta sekas bija tūlītējas un nopietnas — atkāpās visa CSDD vadība. Lai nodrošinātu iestādes nepārtrauktu darbību, tika izveidota pagaidu padome Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāja Ģirta Ozola vadībā, bet nedaudz vēlāk ievēlēta arī pagaidu valde ar Juri Teteri par priekšsēdētāju un Aivi Ozoliņu par valdes locekli — līdz tiek ievēlēta pastāvīga vadība.

Kādi dati konkrēti nonāca uzbrucēju rokās

Pēc ilgstošas analīzes, ko CSDD veica sadarbībā ar kiberincidentu novēršanas institūciju CERT.LV, augustā tika publiskota galīgā informācija par incidenta apjomu: kopumā ietekmēti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu un 200 tūkstošu juridisko personu dati.

Svarīgi saprast, ka noplūdušie dati nav no visas CSDD sistēmas kopumā, bet konkrēti no maksājumu kvīšu datubāzes. Ietekmētās datu kategorijas ir šādas:

• vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums;
• personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs;
• maksājuma summa;
• maksājuma veikšanas datums;
• transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme;
• adrese, kas bija reģistrēta pakalpojuma saņemšanas dienā (piemēram, adrese, kāda norādīta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā).

Vienlīdz svarīgi ir arī tas, kādi dati nav ietekmēti. CSDD skaidri norādījusi, ka kiberuzbrukuma rezultātā nav skarta šāda informācija:

• klientu tālruņa numuri;
• e-pasta adreses;
• bankas dati;
• pieejas informācija (lietotājvārdi un paroles) e-pakalpojumu portālam e.csdd.lv.

Tas nozīmē, ka, lai gan noplūdušo datu apjoms ir liels un tas ietver sensitīvu informāciju, piemēram, personas kodu, uzbrucējiem nav bijusi tieša piekļuve, piemēram, klientu kontu paroļu datubāzei vai finanšu instrumentiem, piemēram, bankas kartēm.

Ja kopš 2008. gada esat veicis vismaz vienu maksājumu par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem — piemēram, par tehnisko apskati, transportlīdzekļa reģistrāciju vai vadītāja apliecības noformēšanu —, pastāv iespēja, ka arī jūsu dati varētu būt starp ietekmētajiem.

Kāpēc šie dati ir bīstami, pat ja bankas dati nav skarti

Lai gan CSDD uzsver, ka finanšu instrumenti un piekļuves dati nav ietekmēti, kombinācija no personas koda, vārda, uzvārda, adreses un transportlīdzekļa datiem pati par sevi rada nopietnu risku. CERT.LV pārstāvji jau incidenta sākumā brīdinājuši, ka lielākais apdraudējums ir tieši šo datu izmantošana turpmākajās sociālās inženierijas un krāpniecības kampaņās.

Praktiski tas nozīmē, ka krāpnieki, kuriem ir piekļuve šiem datiem, var sūtīt daudz ticamākus un personalizētākus krāpnieciskus ziņojumus — piemēram, e-pastu vai īsziņu, kas uzrunā jūs vārdā, min jūsu automašīnas reģistrācijas numuru vai atsaucas uz konkrētu maksājumu, ko esat veicis CSDD. Šāda personalizācija ievērojami paaugstina iespējamību, ka cilvēks uzticēsies ziņojumam un rīkosies pēc krāpnieka norādījumiem — piemēram, ievadīs internetbankas datus viltotā vietnē.

Datu valsts inspekcija (DVI) publiski norādījusi, ka lielākais risks šajā gadījumā rodas tieši tad, ja noplūdušie CSDD dati tiek kombinēti ar citos incidentos vai avotos iegūtiem datiem — tā radot vēl pilnīgāku personas "profilu", ko var izmantot identitātes zādzībai vai mērķētai krāpniecībai.

Kā uzzināt, vai jūsu dati ir ietekmēti

CSDD ir izveidojusi mehānismu, kā ikviens klients var noskaidrot, vai tieši viņa dati ir bijuši daļa no noplūdes:

1. Pārbaude e.csdd.lv portālā. Autorizējoties CSDD e-pakalpojumu portālā, sadaļā "Citi maksājumi" — "Maksājumu vēsture" iespējams apskatīt savus maksājumu norakstus — tieši tos datus, kas tikuši ietekmēti kiberuzbrukumā. Autorizēties portālā šobrīd iespējams tikai ar drošiem autentifikācijas risinājumiem — eID, eParaksts mobile, eID Scan, Smart-ID vai internetbanku.
2. Individuāls pieprasījums CSDD. Ikvienai personai ir tiesības vērsties CSDD ar pieprasījumu saņemt informāciju par to, vai tieši viņas dati ir ietekmēti, kā arī par to, kuras konkrētas datu kategorijas skartas. Kopš incidenta atklāšanas CSDD saņēmusi vairāk nekā tūkstoti šādu klientu pieprasījumu, un atbildes sniegšanai nepieciešams nosūtīt elektroniski parakstītu iesniegumu.
3. Individuāla informēšana no CSDD puses. CSDD ir uzsākusi arī proaktīvu klientu informēšanu, individuāli paziņojot skartajiem klientiem par konkrētajiem datiem, kas nonākuši uzbrucēja rīcībā. Svarīgi — šie dati tiek attēloti tieši tādā veidā, kādā tos ieguva uzbrucējs, tostarp nestrukturētā un nepilnīgā formā, jo tie tika izgūti tieši no maksājumu kvīšu tabulas.

CSDD aicina klientus nedalīties ar šiem individuāli redzamajiem datiem publiski, piemēram, sociālajos tīklos, jo tas var radīt papildu riskus.

Ko darīt, ja jūsu dati ir ietekmēti

1. Palieliniet modrību pret krāpnieciskiem ziņojumiem

Šis ir vissvarīgākais un tūlītējais solis. Kopš incidenta jau fiksēti gadījumi, kad krāpnieki izsūta viltus e-pastus un īsziņas, izliekoties par CSDD pārstāvjiem. CSDD un CERT.LV iesaka:

• Nekad neatvērt saites, kas norādītas aizdomīgos e-pastos vai īsziņās, kas šķietami sūtītas CSDD vai citu iestāžu vārdā.
• Aktuālo informāciju par saziņu ar CSDD vienmēr pārbaudīt tikai oficiālajā vietnē e.csdd.lv vai CSDD mobilajā lietotnē — nevis sekojot saitei no saņemtā ziņojuma.
• Pievērst uzmanību ziņojuma valodas kvalitātei — īpaši tam, kā ziņojumā atveidoti personvārdi, adreses un citi personiskie dati; kļūdas šeit bieži nodod krāpniecisku izcelsmi.
• Ja rodas šaubas par ziņojuma īstumu, pašam piezvanīt uz attiecīgās iestādes oficiālajā mājaslapā norādīto tālruņa numuru, nevis izmantot ziņojumā minēto kontaktinformāciju.
• Apsvērt CERT.LV lietotnes "DNS ugunsmūris" uzstādīšanu viedierīcē — tā palīdz bloķēt krāpnieciskus zvanus, ziņas un bīstamas interneta vietnes.

2. Vērtējiet, vai nepieciešams ziņot par sūdzību

Ja jūsu personas dati ir bijuši ietekmēti, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) jums ir tiesības vērsties uzraudzības iestādē — Datu valsts inspekcijā (adrese: Elijas iela 17–2, Rīga, LV-1050) — ar sūdzību par notikušo pārkāpumu.

3. Kompensācijas jautājums — kāds pašlaik ir statuss

Pēc incidenta CSDD saņēmusi ap 2000 ar to saistītu iesniegumu, tostarp arī kompensācijas prasības. Sociālajos tīklos izplatījušies pat gatavi iesniegumu paraugi personām, kas vēlas pieprasīt kompensāciju. Tomēr CSDD aicinājusi ar kompensācijas pieprasīšanu nesteigties un sagaidīt Datu valsts inspekcijas veikto pārbaužu rezultātus, lai skaidrāk saprastu incidenta ietekmes apmēru un juridisko pamatojumu.

Viens no publiski zināmākajiem gadījumiem — zvērināts advokāts, kura personas dati, tostarp precīza dzīvesvietas adrese, nonākuši uzbrucēju rīcībā, no CSDD pieprasījis 10 000 eiro kompensāciju, pamatojot to ar bažām par ģimenes drošību. Diskusijā par kompensācijām publiski izskanējuši arī dažādi priekšlikumi — no idejas ļaut skartajām personām bez maksas nomainīt transportlīdzekļu numurzīmes līdz bezmaksas nākamajai tehniskajai apskatei.

Juridiskie eksperti savukārt norāda, ka pārkāpuma smaguma novērtēšanā nozīme ir tam, kādi tieši dati noplūduši — vispārīgu datu, piemēram, vārda un uzvārda, noplūde parasti netiek vērtēta kā augstas ietekmes gadījums, ja šie dati paši par sevi neatklāj personas finansiālo stāvokli vai neietver īpašu kategoriju datus. Tomēr liels skarto personu skaits var būt nozīmīgs faktors, izlemjot par pārkāpuma izskatīšanas prioritāti kopumā.

Diskusija par kompensācijām sasniegusi arī Eiropas līmeni — publiskajā telpā izskanējis Eiropas Savienības Tiesas tiesneses viedoklis, ka cilvēkiem šādos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju par morālo kaitējumu, kas liecina, ka jautājums netiek uztverts vienīgi kā vietēja mēroga problēma, bet gan kā plašāka datu aizsardzības prakses tēma, kas skar visu Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā oficiāls, vienots un galīgs kompensācijas modelis šī raksta tapšanas brīdī vēl nav apstiprināts — process turpinās, un ikvienam, kurš plāno iesniegt prasību, ieteicams sekot līdzi oficiāli publicētajai informācijai, nevis paļauties tikai uz sociālajos tīklos izplatītiem iesniegumu paraugiem.

4. Vārda, uzvārda vai personas koda maiņa — vai tas ir pamatots solis?

Pēc incidenta sabiedrībā izskanējušas bažas, ka noplūdušie dati varētu tikt izmantoti identitātes zādzībai, un daļa cilvēku sākuši apsvērt personas koda vai pat vārda un uzvārda maiņu. Tomēr, spriežot pēc pieejamajiem datiem, šī tendence pagaidām nav manāma praksē — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) norāda, ka personas koda maiņas pieprasījumu skaits augustā nav būtiski atšķīries no iepriekšējiem mēnešiem, un arī dzimtsarakstu nodaļās nav novērots pastiprināts pieprasījums pēc vārda vai uzvārda maiņas incidenta dēļ.

Tomēr Tieslietu ministrija skaidrojusi, ka pamatotas bažas no identitātes zādzības vai krāpniecības pēc šāda mēroga datu noplūdes principā var kalpot par likumīgu pamatu vārda un uzvārda maiņai saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu — process un tā konkrētais juridiskais pamatojums atkarīgs no tā, kādus tieši pamatdatus persona vēlas iegūt (brīvi izraudzītu, dzimto vai dzimtas uzvārdu).

Kā institūcijas reaģējušas uz notikušo

Papildus jau minētajam kriminālprocesam un vadības maiņai CSDD incidents izraisījis vairākas paralēlas pārbaudes un institucionālas reakcijas:

• Ģenerālprokuratūra pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lūguma sākusi faktu pārbaudi par CSDD amatpersonu un darbinieku iespējamo atbildību — vai pārkāpumu vai nolaidības dēļ ir pieļauta situācija, kas noveda pie datu noplūdes, kas apdraud gan personu, gan valsts drošības intereses.
• Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs sadarbībā ar CERT.LV izveidojis īpašu CSDD kiberincidenta seku novēršanas darba grupu.
• Tiek vērtēts arī CSDD līgums ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet", kas nodrošināja direkcijas IT infrastruktūru — proti, vai ar infrastruktūras uzturēšanu saistītie līgumiskie nosacījumi un drošības prasības bijušas pietiekamas.
• CSDD apliecinājusi, ka pastiprina infrastruktūras drošības pasākumus, lai novērstu līdzīgu incidentu atkārtošanos nākotnē.

Praktiski ieteikumi ikvienam CSDD klientam

Apkopojot iepriekš minēto, šeit ir konkrēti soļi, ko vērts apsvērt, ja jebkad esat bijis CSDD klients:

1. Pārbaudiet savu statusu. Autorizējieties e.csdd.lv un pārbaudiet maksājumu vēsturi, vai sazinieties ar CSDD, lai noskaidrotu, vai jūsu dati ir ietekmēti.
2. Esiet piesardzīgi ar visiem CSDD vārdā saņemtajiem ziņojumiem. Nekad neievadiet datus vai neklikšķiniet uz saitēm, kas saņemtas neplānoti — vienmēr pārbaudiet informāciju tieši oficiālajā kanālā.
3. Sekojiet līdzi bankas kontam un citiem digitālajiem pakalpojumiem. Lai gan bankas dati un paroles nav tieši ietekmēti, kombinētā informācija var tikt izmantota mēģinājumos jūs pārliecināt atklāt papildu datus citviet.
4. Neizplatiet savus noplūdušos datus publiski, pat ja tos redzat individuālajā CSDD paziņojumā.
5. Ja rodas nopietnas bažas par drošību, izvērtējiet iespēju vērsties Datu valsts inspekcijā ar sūdzību vai konsultēties par tālākajiem juridiskajiem soļiem.
6. Sekojiet oficiālajai informācijai. Situācija ap kompensācijām un incidenta seku novēršanu joprojām attīstās, tāpēc aktuālāko informāciju vislabāk meklēt CSDD oficiālajā vietnē un uzticamos ziņu avotos, nevis sociālo tīklu diskusijās.

Notikumu hronoloģija īsumā

Lai vieglāk orientētos plašajā notikumu virknē, šeit apkopota galveno notikumu secība:

• 8.–10. augusts — notiek nesankcionēta piekļuve CSDD informācijas sistēmai, kuras laikā uzbrucējs iegūst datus no maksājumu kvīšu tabulas.
• 10. augusts — CSDD publiski paziņo par kiberdrošības incidentu, uzsverot, ka klātienes un e-pakalpojumi turpina darboties ierastajā kārtībā.
• 14. augusts — Valsts policija sāk kriminālprocesu par patvaļīgu piekļuvi automatizētai datu apstrādes sistēmai.
• Nākamajās dienās — atkāpjas visa CSDD vadība; tiek izveidota pagaidu padome un pagaidu valde, lai nodrošinātu iestādes nepārtrauktu darbību.
• 19. augusts — publiskota sīkāka informācija par to, kā klienti var noskaidrot, vai viņu dati ir ietekmēti, un uzsākta Ģenerālprokuratūras pārbaude par amatpersonu atbildību.
• Augusta beigas — saņemti ap 2000 ar incidentu saistītu iesniegumu, tostarp kompensācijas prasības; sākas publiska diskusija par atbilstošu kompensācijas modeli.
• Septembra sākums — noslēdzas kiberincidentā izgūto datu analīze, publiskots precīzs ietekmēto personu skaits (1,2 miljoni fizisko un 200 tūkstoši juridisko personu) un sākta individuāla klientu informēšana par konkrētajiem datiem.

Šī hronoloģija labi parāda, cik ilgstošs process ir šāda mēroga incidenta izmeklēšana — no pirmā paziņojuma līdz pilnīgai skaidrībai par ietekmēto datu apjomu pagāja vairāk nekā mēnesis.

Ko incidents nozīmē uzņēmumiem un juridiskām personām

Lai gan liela daļa sabiedrības diskusijas koncentrējas uz fizisko personu datiem, nedrīkst aizmirst, ka noplūdē ietekmēti arī aptuveni 200 tūkstoši juridisko personu — proti, uzņēmumu — dati. Uzņēmumiem, kas izmantojuši CSDD pakalpojumus (piemēram, autoparka transportlīdzekļu reģistrāciju vai tehnisko apskati), aktuāli ir līdzīgi riski kā privātpersonām:

• iespēja, ka uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs un veiktie maksājumi ir nonākuši uzbrucēju rīcībā;
• paaugstināts risks saņemt personalizētus krāpnieciskus piedāvājumus vai rēķinus, kas izliekas par CSDD vai saistītu iestāžu sarakstēm;
• nepieciešamība informēt atbildīgos darbiniekus (piemēram, autoparka vai grāmatvedības speciālistus) par paaugstinātu piesardzību, izskatot ienākošo korespondenci.

Uzņēmumiem ieteicams rīkoties līdzīgi kā privātpersonām — pārbaudīt, vai dati ir ietekmēti, izmantojot e.csdd.lv vai tiešu pieprasījumu CSDD, un iekšēji informēt darbiniekus par paaugstinātiem krāpniecības riskiem.

Kā pasargāt sevi ilgtermiņā

Papildus tiešajiem soļiem, kas jāveic tagad, vērts padomāt arī par ilgtermiņa ieradumiem, kas palīdz mazināt riskus pēc jebkuras datu noplūdes, ne tikai šīs konkrētās:

• Izmantojiet dažādas paroles dažādiem pakalpojumiem. Lai gan šajā incidentā paroles nav tieši ietekmētas, tā ir laba vispārīga prakse, kas mazina risku, ja kāds cits pakalpojums tomēr tiktu kompromitēts.
• Aktivizējiet divfaktoru autentifikāciju visur, kur tas iespējams — īpaši internetbankā un e-pakalpojumu portālos.
• Regulāri pārbaudiet savus kontus — bankas kontu izrakstus, kā arī, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vai citu valsts iestāžu portālos redzamo informāciju, lai savlaicīgi pamanītu neatbilstības.
• Esiet piesardzīgi, kad kāds telefoniski vai rakstiski atsaucas uz konkrētiem, šķietami tikai jums zināmiem datiem. Pēc šāda mēroga noplūdes tas vairs nav uzticamības pierādījums — krāpnieks var zināt jūsu personas kodu, adresi vai automašīnas numuru tieši noplūdes dēļ, nevis tāpēc, ka patiešām pārstāv attiecīgo iestādi.
• Sekojiet CERT.LV un DVI publicētajiem ieteikumiem — šīs institūcijas regulāri atjaunina rekomendācijas atbilstoši jaunākajiem krāpniecības paņēmieniem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man jāuztraucas, ja neatceros, ka pēdējos gados būtu maksājis CSDD?
Noplūdušie dati aptver periodu kopš 2008. gada, tāpēc pat sen aizmirsts maksājums — piemēram, par tehnisko apskati vai reģistrācijas maiņu — teorētiski varētu būt daļa no noplūdušās informācijas. Drošākais veids, kā noskaidrot, ir tieša pārbaude e.csdd.lv portālā.

Vai CSDD sazināsies ar mani personīgi, ja mani dati ir ietekmēti?
Jā, CSDD ir uzsākusi individuālu klientu informēšanu, taču, ņemot vērā ietekmēto personu skaitu (1,2 miljoni), šis process var aizņemt laiku. Ja vēlaties ātrāku atbildi, iespējams iesniegt individuālu pieprasījumu.

Vai man jāmaina bankas kartes vai internetbankas paroles?
CSDD apstiprinājusi, ka bankas dati un e-pakalpojumu pieejas informācija incidentā nav ietekmēti, tāpēc tiešas nepieciešamības tos mainīt šī konkrētā incidenta dēļ nav. Tomēr vispārīga piesardzība un regulāra paroļu atjaunošana vienmēr ir laba prakse.

Ko darīt, ja saņemu zvanu vai ziņu, kas atsaucas tieši uz maniem noplūdušajiem datiem?
Nekādā gadījumā nesniedziet papildu informāciju pa tālruni vai neklikšķiniet uz sūtītajām saitēm. Pārtrauciet saziņu un, ja nepieciešams, pārbaudiet informāciju, zvanot uz oficiālo CSDD tālruņa numuru, kas norādīts vietnē csdd.lv.

Vai šis ir pirmais šāda mēroga datu noplūdes gadījums Latvijas valsts iestādē?
Datu noplūdes valsts un privātajā sektorā nav nekas pilnīgi jauns, taču pēc ietekmēto personu skaita un noplūdušo datu vēsturiskā apjoma (dati kopš 2008. gada) šis incidents izceļas kā viens no plašāk rezonējošiem pēdējo gadu notikumiem, kas izraisījis arī nepieredzēti straujas institucionālas sekas, tostarp visas iestādes vadības demisiju.

Kopsavilkums

CSDD datu noplūde ir viens no lielākajiem publiski zināmajiem valsts iestādes kiberincidentiem Latvijā, kas skāris miljoniem cilvēku un uzņēmumu datus, sniedzoties atpakaļ gandrīz divas desmitgades. Lai gan tiešā finanšu un piekļuves informācija nav ietekmēta, noplūdušo personas datu kombinācija — vārds, personas kods, adrese un transportlīdzekļa dati — rada reālu pamatu personalizētai krāpniecībai, tāpēc vislielākais ieguldījums, ko ikviens var izdarīt savai drošībai, ir vienkāršs: pastiprināta piesardzība pret jebkādiem negaidītiem ziņojumiem, kas šķietami nāk no CSDD vai citām valsts iestādēm, un regulāra aktuālās informācijas pārbaude oficiālajos kanālos.