
Rīga ir viena no nozīmīgākajām jūgendstila pilsētām pasaulē. Šajā ceļvedī stāstām, kāpēc šis arhitektūras stils Rīgā attīstījās tik plaši, kā to atpazīt un kur doties pastaigā, lai jūgendstilu redzētu tā krāšņākajā izpausmē — no Alberta ielas līdz Klusā centra mazāk zināmajām ēkām.
Jūgendstils ir arhitektūras un mākslas virziens, kas Eiropā uzplauka 19. un 20. gadsimta mijā. Dažādās valstīs tam ir dažādi nosaukumi: Francijā to sauc par ārnuvo (art nouveau), Austrijā — par secesiju, Vācijā — par jūgendstilu. Stila būtība bija atteikšanās no iepriekšējo gadsimtu stilu atdarināšanas un meklējumi pēc jaunas, modernas formas valodas, kas iedvesmojās no dabas: augiem, dzīvniekiem, plūstošām līnijām un simboliem.
Rīgā jūgendstils attīstījās laikā, kad pilsēta piedzīvoja strauju izaugsmi. 20. gadsimta sākumā Rīga bija viena no lielākajām un turīgākajām pilsētām reģionā, tā ātri paplašinājās, un tika būvēts ļoti daudz jaunu dzīvojamo namu. Tieši šajā būvniecības uzplaukumā jūgendstils kļuva par dominējošo stilu, un rezultātā Rīgā ir vairāk nekā 800 jūgendstila ēku. Tiek lēsts, ka apmēram trešdaļa pilsētas centra ēku ir būvētas šajā stilā.
Jūgendstila bagātība ir viens no iemesliem, kāpēc Rīgas vēsturiskais centrs 1997. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Rīgas jūgendstils nav viendabīgs. Arhitektūras vēsturnieki parasti izšķir vairākus virzienus, un, tos zinot, pastaiga pa pilsētu kļūst daudz interesantāka.
Šis ir virziens, ko lielākā daļa cilvēku iztēlojas, dzirdot vārdu „jūgendstils”. Fasādes ir bagātīgi rotātas ar skulptūrām, maskām, sieviešu sejām, grifiem un augu motīviem. Dekors bieži ir tik bagātīgs, ka ēka izskatās kā skulptūra. Šī virziena spilgtākais pārstāvis Rīgā ir inženieris Mihails Eizenšteins.
Šim virzienam raksturīgas izteikti vertikālas līnijas: fasādi dala augstas pilastru joslas, kas acis „velk” uz augšu. Dekors ir atturīgāks, un ēkas izskatās slaidākas un monumentālākas. Šādas ēkas daudz sastopamas Rīgas centra ielās, un tās bieži paliek nepamanītas, jo neizceļas ar greznu dekoru.
Nacionālais romantisms ir Rīgai un Latvijai īpaši nozīmīgs virziens. Tā arhitekti, starp kuriem izceļas Eižens Laube un Konstantīns Pēkšēns, iedvesmojās no latviešu tautas celtniecības tradīcijām un dabīgiem materiāliem. Ēkām raksturīgi stāvi jumti, masīvi apjomi, dabīgā akmens un koka elementi, kā arī ornamenti, kas atgādina latviešu rakstus. Šis virziens atspoguļo laikmetu, kad latviešu sabiedrība meklēja savu identitāti arī arhitektūrā.
Romantiskajam virzienam raksturīgas dinamiskas formas, asimetrija un dabas motīvi, kas ir izmantoti smalkāk nekā eklektiskajā jūgendstilā. Ēkām bieži ir torņi, erkeri un neparastas logu formas.
Rīgas jūgendstila īpatnība ir tā, ka lielu daļu ēku projektēja vietējie arhitekti, kuri bija mācījušies Rīgas Politehnikumā. Tas nozīmē, ka stils Rīgā nebija tikai no ārzemēm pārņemta mode — tas tika radīts šeit, pielāgots vietējai gaumei, klimatam un pasūtītāju vēlmēm.
Konstantīns Pēkšēns bija viens no ražīgākajiem sava laika arhitektiem Rīgā, un viņa vārds saistās ar ļoti daudzām pilsētas ēkām. Eižens Laube, kurš sākumā strādāja kopā ar Pēkšēnu, kļuva par vienu no nacionālā romantisma spilgtākajiem pārstāvjiem, un viņa ēkas izceļas ar masīvām formām, stāviem jumtiem un latviskiem motīviem. Starp latviešu arhitektiem jāmin arī Aleksandrs Vanags un Jānis Alksnis, kuru darbi atrodami daudzās centra ielās.
Blakus viņiem strādāja arī vācu izcelsmes arhitekti un inženieri, un tieši šī dažādība — latviešu, vācu un krievu arhitektu sadarbība un konkurence — padarīja Rīgas jūgendstilu tik daudzveidīgu. Ejot pa vienu ielu, var redzēt gan greznu, teatrālu Eizenšteina fasādi, gan atturīgu, stingru perpendikulārā stila namu, gan smagnēju nacionālā romantisma ēku ar dabīgā akmens cokolu.
Daudzām ēkām uz fasādes ir redzams arī būvniecības gads vai arhitekta vārds, tāpēc uzmanīgs vērotājs pats var atklāt, kurš un kad ēku radījis. Tas pastaigu pārvērš par nelielu detektīva darbu.
Ja jums ir laiks tikai vienai jūgendstila pastaigai, dodieties uz Alberta ielu. Iela nosaukta Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta vārdā, un gandrīz visa tās apbūve radusies 20. gadsimta pirmajos gados. Rezultātā tā ir retā iela, kur vienuviet redzams tik daudz izcilu jūgendstila ēku.
Alberta ielā atrodas vairākas Mihaila Eizenšteina projektētās ēkas, tostarp Alberta ielā 2a, 4, 6, 8 un 13. Tās ir neaizmirstamas ar savu dekoru: milzīgām sejām, lauvām, sfinksām, ziliem glazētu ķieģeļu laukumiem un fantastiskām figūrām. Eizenšteina ēkas bieži ir teatrālas, un to fasādes vairāk atgādina skatuves dekorāciju nekā parastu dzīvojamo namu. Interesants fakts: Mihails Eizenšteins bija pasaulslavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina tēvs.
Ejot pa Alberta ielu, vērts pacelt skatienu un aplūkot ēku augšējos stāvus. Daudzas vērtīgākās detaļas atrodas tieši tur — zem dzegām, virs logiem un uz jumta frontoniem. Šeit noder arī telefona tālummaiņa vai binoklis.
Alberta ielā 12 atrodas Rīgas Jūgendstila centrs. Ēku 1903. gadā projektēja arhitekts Konstantīns Pēkšēns sadarbībā ar Eiženu Laubi, un Pēkšēns tajā arī dzīvoja. Muzejā ir atjaunots 20. gadsimta sākuma dzīvoklis ar oriģinālā stila mēbelēm, sienu gleznojumiem, apgaismojumu un sadzīves priekšmetiem.
Viena no apmeklētāju iecienītākajām vietām ir ēkas kāpņu telpa. Tās spirālveida kāpnes un gleznojumi uz sienām un griestiem ir viens no fotografētākajiem jūgendstila interjeriem Rīgā. Ja gribat saprast, kā jūgendstils izskatījās ne tikai no ielas, bet arī no iekšpuses, šis muzejs ir obligāts.
Pastaigu var turpināt Elizabetes ielā. Tur, ēkās ar numuriem 10a un 10b, atrodas vēl divi Eizenšteina darbi. Elizabetes ielā 10b ēkas fasāde ar lielām sieviešu sejām un dramatiskām vertikālēm ir viena no atpazīstamākajām Rīgā. Arī Elizabetes ielā 33 ir Eizenšteina projektēta ēka.
Strēlnieku ielā 4a atrodas vēl viena Eizenšteina ēka — tā ir ievērojama ar neparastām formām un dekoru. Šeit izvietota Rīgas Ekonomikas augstskola, tāpēc ēkā parasti nevar ieiet, taču fasāde ir redzama no ielas.
Teritoriju ap Alberta, Elizabetes, Strēlnieku, Vīlandes un Antonijas ielu rīdzinieki sauc par Kluso centru. Šeit ir mazāk satiksmes, daudz vēstniecību un mierīgāka atmosfēra nekā pilsētas centra lielajās ielās. Tas ir ideāls rajons nesteidzīgai pastaigai: teju katrā stūrī var atrast pa kādai interesantai ēkai.
Klusajā centrā ir vērts ieskatīties arī parkos: Kronvalda parks un Esplanāde atrodas pavisam tuvu, un tie ir labas vietas atpūtai starp arhitektūras apskatēm.
Jūgendstila ēkas atrodas ne tikai Alberta ielā un tās apkārtnē. Tās atrodamas visā Rīgas centrā — Brīvības, Tērbatas, Barona, Lāčplēša un daudzās citās ielās. Nereti tieši ikdienas maršrutā garām ejot, pēkšņi pamanāt fasādi ar pūcēm, pāviem vai sejām, kam gadiem nebijāt pievērsuši uzmanību.
Jūgendstila detaļas var atrast arī Vecrīgā, kur daļa ēku celta vai pārbūvēta 20. gadsimta sākumā. Arī Kaķu māja, kas celta 1909. gadā, bieži tiek minēta jūgendstila kontekstā. Tāpēc pastaiga pa Vecrīgu un centru var viegli pārvērsties par jūgendstila meklēšanas spēli.
Lai pastaiga būtu interesantāka, noder zināt dažas raksturīgas pazīmes:
Labākais laiks ir dienas pirmā puse vai vakarpuse, kad saule apgaismo fasādes no sāniem un dekors kļūst reljefāks. Pavasarī un rudenī kokiem ir mazāk lapu, tāpēc fasādes ir labāk redzamas nekā vasarā, kad tās daļēji aizsedz koku lapotnes.
Pastaigai pa Alberta ielu pietiek ar pusstundu, bet kopā ar Jūgendstila centra apmeklējumu, Elizabetes un Strēlnieku ielu un Klusā centra izpēti plānojiet divas līdz trīs stundas.
Lielākā daļa jūgendstila ēku ir dzīvojamās mājas, kurās dzīvo cilvēki. Kāpņu telpās nevajadzētu ieiet bez atļaujas, un, fotografējot pie logiem un durvīm, ir vērts izturēties ar cieņu pret iedzīvotājiem.
Ja vēlaties dzirdēt stāstus par arhitektiem, ēku īpašniekiem un simboliem, apsveriet ekskursiju ar gidu. Rīgā darbojas vairāki gidi, kas specializējas tieši jūgendstilā, un viņi bieži zina arī par tām vietām, kuras vienkāršā pastaigā paliek nepamanītas.
Rīgas jūgendstila ēkas ir iecienīts fotogrāfu objekts, taču tās fotografēt nav tik vienkārši, kā šķiet. Alberta iela ir salīdzinoši šaura, tāpēc, lai ēku ietvertu kadrā visā augstumā, noderēs platleņķa objektīvs vai telefona platleņķa režīms. Vertikālās līnijas platleņķī mēdz „sašķiebties”, tāpēc daudzi fotogrāfi izvēlas fotografēt fasādes detaļas — sejas, maskas, ornamentus un logus — nevis visu ēku kopumā.
Labākā gaisma ir mākoņainā dienā vai agri no rīta, kad nav asu ēnu. Ziemā, kad kokiem nav lapu, fasādes ir labāk redzamas, bet sniegs uz dzegām un rotājumiem piešķir ēkām īpašu, pasakainu izskatu.
Fotografējot ir vērts pievērst uzmanību arī durvīm. Rīgas jūgendstila ēku ieejas durvis bieži ir īsti mākslas darbi ar kokgriezumiem, metāla apkalumiem un krāsainiem stikliem. Daudzās ēkās tās ir saglabājušās kopš būvniecības laika.
Daudzām jūgendstila ēkām ir nepieciešama atjaunošana. Ar gadiem fasāžu dekors cieš no sala, mitruma un piesārņojuma, un restaurācija ir dārga. Tomēr pēdējos gadu desmitos daudzas ēkas ir atjaunotas, un Rīgas centrs pakāpeniski atgūst savu krāšņumu. Katru reizi, kad kādai ēkai tiek noņemtas sastatnes, pilsēta iegūst vēl vienu atjaunotu arhitektūras pērli.
Jūgendstils ir daļa no Rīgas identitātes. Tas atgādina par laiku, kad pilsēta bija atvērta jaunām idejām, auga un attīstījās, un tieši tāpēc jūgendstila ēkas joprojām ir ne tikai skaistas, bet arī stāsta par pilsētas raksturu.
Vairāk ideju pastaigām pa pilsētu atradīsiet sadaļā Vietas.
Vislabākā vieta ir Alberta iela Klusajā centrā, kur vienuviet atrodas vairākas Mihaila Eizenšteina projektētās ēkas un Rīgas Jūgendstila centrs Alberta ielā 12. Pastaigu vērts turpināt Elizabetes ielā (10a, 10b un 33) un Strēlnieku ielā 4a. Jūgendstila ēkas atrodamas arī visā Rīgas centrā — Brīvības, Tērbatas, Barona un Lāčplēša ielā —, tāpēc pastaigas laikā ir vērts regulāri pacelt skatienu uz fasādēm.